zivs -

Doma no sitkoma, sapulcē par ētiku. Kāds iebilda "Zagšanai no veikala nav nekā kopēja ar ētiku, bet gan ar korporatīvās vides noteikumiem".
Bingo! Labāk nevar pateikt. Jaunībā es to ik pa laikam praktizēju principa pēc, kā zināms, reti dēļ nepieciešamības (Tikai no resnajiem rimi gan. Norgē gan tikai dēļ vajadzības, un no jebkura veikala, kad nav ko ēst, vien grauzt jēlus brokoļus, arī gan spertus no kāda lauka).

Lūk, zagt no privātpersonām, gan ir ļoti neatbalstāma hūnija. Un Tev Nebūs Zagt, manuprāt, ir interpretējams, ka zagt tieši no cilvēkiem noteikti nevajag.
Taču, pamatskolā, man bija kleptomānijas noslieces, un es tiku apstādināts tikai tad, kad mani pieķēra sliktākajā veidā, 12 gadu vecumā. Mamma, no skolas atnākusi, staigāja bezsejā, no viena istabas gala uz otru, turp šurp, skatoties grīdā, murminot "Mans dēls ir zaglis". Istaba pildījās ar aukstumu un ieguva bezkrāsas veidolu. Es sastindzis sēdēju, jutos kā ledus vannā. Nekādu rājienu vai sodu. Tā scēna bija efektīvāka par visiem sodiem.