zivs - 1. Augusts 2024

Agnese Krivade,
Alise Zariņa,
Marija Luīze Meļķe

vienīgās, ko nojaušu.
cat-power. jess!

Es varu pastāstīt tikai vienu manis rakstītā, tikko nosūtītā:
Tvaika katls ir drusku augstu, jo man riebjās, ko rakstu cibā.

No context, no address

Te mēs atkal nonākam pie homoseksuālisma,
Es vnk sapņoju par Lauru, par Goldie nē. par Feitu aizmirsti, nē. Ja viņa būtu gejs, varbūt.

Es ticu sev, es rakstīšu vēl.

Kā man patīk Erasure, Tikai pls, man negribās boy-sex, riebjās iedomāties. Sāpes ir tik lielas, ka dirst lai iet visas beibes. Vnk savāciet mani, strutainu, dubļos izvārtījušos, plankumainu (kas gan nav tālu no patiesības). Nemīziet, izņemot bullshit uz kājas, kas ir tuvu gangrēnai, nav. Bet džekam ir tikai purniņš, pārējais ķermenis ir kapitāli nobrucis. Ļoti stiprs joprojām, nenogalināms, bet not sexy at all.

Draudi Laurai bija, ka ja neiedosi suku, es ķemmēšos ar tavu fēnu. Laura bija ahujā. "tu man draudi?"

Ā, pag, man vēl jānopelna nauda. Pirms tam es nekur nerādīšos. Mēneši divi

A4 lapa pārcelta. Modīšos rīt agrāk.

Man bija, ar uzsvaru BIJA, ķermenis visu laiku, ka es varēju darīt pilnīgi jebko, pilnīgi pilnīgi jebko, tas nemainījās. Perfekts. Vairs nav, nezinu cik gadus.
Zobi neskaitās. Tā ir visu mūžu ģenētika, Bruka nost jau ļoti sen. Narkotikas neiznīcināja (kā daži runā), bet antidepresanti, tikko sāku lietot – bira zobi ārā.
Mana dietoloģe sagrāba galvu "antidepresanti?! nē!!! pilnīgi noteikti nē, ja ir iespējams iztikt."
AD ir reāla huiņa. Zazim nav taisnība, jo es biju uz pašnāvības domām pirms AD. Bet ķīmija nav salīdzināma, kā es lietoju drogas, un nekas nebira ārā no narkotikām, bet no aptiekas atļautajiem vnk mēnesī puszobs nost. Man nav īsti vairs ar ko pārkost grauzdiņmaizi.

So, AD vietā atļaujiet amfetamīnu. Man strādā 45x labāk nekā AD, nebirst zobi ārā, produktivitāte ir 300 eiro divu dienu sesijā, esmu pats laipnākais, priecīgākais, gudrākais, varošākais. Man pāriet visas hūnijas, depresijas pilnībā uz amfetamīna laiku. Balstoties uz source Vonnegūtu, kuram amfetamīns bija ikdienā lietojamās zāles. Rakstīts, ļoti apskaužu, jo varbūt es arī tā varētu rakstīt. Es ļoti daudz labu rakstu ar amfetamīnu. Man ir viens izcils darbs, ko rakstīju ar "asinīm", like saņemtu no Augšas, un Gunta ir noslēpusi. Lavījos viņas mājās pa plauktiem, mēģināju atrast, nekā. Tas bija pārāk cool, negribēja lai vēl kādam to rādu. Tas bija special viņai.
Es to varu nopirkt, un es pirkšu, nešaubieties, pie pirmās izdevības. Ir ļoti labi kvalitāte galiem.

Zināms, ka vizualizācija ir second part. Es nezināju, ka man jāattīstās tekstos. Neesmu attīstījies, tikai sīkteksti, blāvi, diletantiski, bet tas plūst nebeidzami. Vizuālais neplūst tā kā teksti, ka apstādinu darbus, lai rakstītu. Reāli zaudēju naudu, vnk lai rakstītu random, varbūt trash.

Esmu priecīgs. Man ir avots, nebeidzams avots, Deģenerāta, brainrot, whatever. Viņš vnk spurdz.

Marilyn Manson - Sweet Dreams

Laura, tev sirds nav vispār?

Esmu ar tevi Siguldas baznīcā, pāršņaucies amfetamīnu, laulājoties.
Tas nekad, ja runājām reāli. Tu vnm esi skaidra. Un tad nekas nekas nesanāk, jo es esmu vislaik down, savos sitienos. Amfetamīns nav, bet kāda starpība.

Tu esi princese, un rakstīji jau ļoti sen, reizē, kad man telefons reāli izkrita no rokām "es negribu sadirst savu dzīvi [ar tevi]", un es sarijos 60 ripas, kurās man tikai laimīgā kārtā mammas aprūpētāja bija 7-os no rīta, un varēja ielaist mediķus, jo es jau biju izrubījies. Kuņģa skalošana jau mājās (ko konstatēju tikai atgriezies mājās, es pilnīgi neko neatceros, pēc ripu apēšanas), un 3 dienas pie sistēmas, reanimācijā.
Nav te džeka, ir the point. Goldie arī var ņemt vērā šo.

Ripas nebija tik nopietnas. Nu, strong receptes, bet domāju, ka nogulētu 3 dienas un huyowa pamostos.

Papīru lika parakstīt, ka no suicide. Kā man reanimācija, un vēlāk aizvedot uz psiheni, mēģināja piesiet suicide mēģinājumu. Es teicu 20 ripas, un tas džeki, nav nopietni, kāds tur suicide, tikai šovs. Jo man bija darbi, es nevarēju atļauties 2 mēnešus, ja piešūtu suicide.
Gunta bija tā, un Laura, kuras vislaik bija onlainā, kā puisim klājas, sazvanījās savā starpā. Evanescence, es biju. Gotu meitene. Fake

/NIN/

Atkārtojoties, Gunta izsauca mediķus, jo es atvadījos telefonā no viņas, un pateicos par visu kopā bijušo, ja vairs nesatiekamies, jo es totāli eksperimentēju ar savu ķermeni – visu ko atrast mājās, sarīties. Tā es tevi mīlēju, Laura.

Viss ir dzirdēts.
Laura sāgas noslēgumā teica, tik fakin negodīgs paņēmiens.
Ai nou, ļoti negodīgs, bet es liku uz spēles savu dzīvību, jo es nebiju pārliecināts, ka izdzīvošu, bet visticamāk, izdzīvošu.

Fāk, nogulēju modinātāju.
Un esmu pārkāpis moratoriju – izdzerti visi šodienai paredzētie kokči sidra vietā. Kaut ko riktīgi sajaucu. Supermazais šņabītis ir.

Bļ''''''''a, es nepaspēšu stundā, kas bija jāpaspēj 3 stundās, pirms evakuēties.

Goldie, paldies. Tik daudz paspēju redzēt.

Tagad kāmis, atspole. Cibai nebūs laika līdz vēlam vakaram, ja nu vienīgi uz ielas rakstīt.

Fū pārcēlu blakšu vizīti uz 2 stundām. Paēst, diemžēl nebūs laika.
Bet savācu no plauktiem, ko nav jāredz. 2 amfetamīna tukšie maisiņi. Šis amf ir tik stiprs, ka rullēs arī vnk saplēšot un izlaizot.
Laizu arī cd vāciņu.

Nu, fak, kaut tikai pietiktu spēka, neēdušam, mammu stiept pa trepēm, vizināt stundas, un tad atpakaļ, pa pusei nest augšā, un pēc tam, visu dzīvoklī kārtot.
Jūtos apsteidzis laiku uz 2h, ko sazvanīju un pārcēlu. Tie ir māņi. Laika nav vispār.
Stop in ciba, haha

efin, tā nāk miegs.
man vajag dušu, kafiju..

"viss tev būs, arī tēja ar kakao. braucam!"
/Briljanta Roka/

3. rednull (pārteikšanās ir vietā)

Nē! Mīkstie.
Es mēģinu sazvanīt, atcelt blakšu vizīti.
Es nevaru tā riskēt. Vest mammu ārā, "nest" pa kāpnēm turp un atpakaļ, jo lifts ir debīls, iekārtots tā, ka jānes pusotru stāvu, ka spēka nav jau tagad.

Neinteresē arī ciba. Vēl pagulēt, ar visiem 3 redbull, tad gatavot ēst.
Ta hui, solo (Andra Dienasgrāmata)

Visi ir pizģuki un maukas.
Tas blakšu serviss nav īstais. Atteikšos vispār. Ja pusstundu neceļ klausuli.
Otrā galā pie klausules bija like Mārtiņš Undiks, tāds sprukstiņš, idiņš. Tad arī pakalpojums, iespējams, tāds.

Neko. Varbūt mammai pāries, ka jāsauc "profesionāļi".
Gunta teica, ka fig tur kas būs labāk. Izsmidzinās to pašu ko tu, un paņems naudu. Es arī tā domāju, bet mamma nav pārliecināma.

Blaktis ir bļeģ. Jau mazinājušās, jo regulāri cīnos.

Andra Dienasgrāmata.

Šis blakšu pasākums reāli izjauca darba plānus, bet mamma nav atceļama. Ja ko ieņēmusi galvā, ka daram tūlīt, nav bazara. Histēriskas asaras, skaļā balsī, pilnīgs bērnudārzs. Tikai nevar klapēt ar kāju pret grīdu.

Sazvanīju citu, normālu blakšu servisu. Un.. pārsteigums. Es viņiem šodien jau esot zvanījis. Nocitēja daļu runātā.
Tāds wtf. Es neatceros pat fragmnetu, kaut reibšanas sastāvs ir 3 redbull, supermazais (100) šņabis, un pāris malki sidra.
Sanāk, laikam brainrot ir reāls.
Es "zinu" visu, kopš novēloti pamodos pirms 13-iem. Un neatcerēties telefona sarunu, kurai nebija pamata, jo vēl biju sasparojies paspēt, darīt ar iepriekšējiem.

Ta hui.

Cibu lasīt nē. Jo jūtos izgāzies. Tas nekas, ka labi ka ne tas noraidītais serviss. Bet kā džeks es nebiju līmenī, vakar sevi nepieskatījis, arī noignorēju paēst, tā vietā izdzerot arī šodienas proviantu.

Pēdējo reizi, braucot no Siguldas ar Lauru, pavadīt viņu uz NL, es biju apmēram šāds. Vielas bija citas. Nevarot pamosties, es sadrupināju extreme daudzumu antidepresantus, milzīgās strīpās uz grāmatas, vēl drusku vodku, xanax mieram, un autobusā izjobņīju balderiāņa tinktūru, visu pudelīti, ka viss autobuss smirdēja. Tā ir ļoti intensīva, noklājoša smaka, diezgan riebīga.
Busā biju ļoti skaļš. Un tad tas bija tiešām skaļi, ja es pats to apjautu. Jo mamma mēdz teikt "nebļauj", kad esmu dziļi iegājis sāgā, ko emocionāli skaidrot. Es pats nedzirdu, jūtos vnk emocionāli runājam, ne gluži skaļi. Tā vispār, esmu kluss. Runāju klusos decibelos.

Tad Laura mani bildināja, vēl Siguldas busā, teica pēc gada precamies, un pie tirgus, kur ir uz Eiropu ejošie busi, neatvadījās, pat neatskatījās, iekāpjot busā uz NL. LOL [es] nauvērc, tik divējādi apmēram jutos.

Tāpat, kā bija ar Feitu, ka mad – pamanīju 46. autobusus, jebkur Rīgā, kas mani veda pie Feitas, es pamanu baltus busus, un steigšus pētu busa displeju logā. Bieži ir Rīga-Sigulda vai Sigulda-Rīga. Es kaut kur sevī notrīsu, un netieši nodomāju pateicību.

Tikai, šodiena parādīja, ka neesmu džeks, un visi mani texti ir lieki, tukša muldēšana.
Serviss nebija ok, bet es pats arī.

Pat nenāk vairs miegs.

Mīkstie pārliek visu uz citiem. Es vienmēr padomāju, cik no kāda šita problēma ir manī, un nepārsveru uz citiem, vai uz situāciju.
Tagad tik vājš, ka domāju, kāds sviests ir dzīvot ar 80-gadīgu bērnudārzu, kurš izjāja pusnedēļu, ar "kājas ciršanu pie zemes".
Sadirstas 3 dienas, ja ne vairāk, kad tikko jāsāk reāli pelnīt piķi.

Cibu es nelasīšu, ir stress, un cibā var trāpīties uz jebko, savukārt goldie nedrīkst lasīt tādā stresā.

Šodiena ir murgs. Es zaudēju visās instancēs.
Gunta telefona sarunā ir mammas tincināta, un atklāja, ka pa kluso man aizdeva mammas naudu. Es to, saprotami, atdošu.
Bet apkaunojums. Sanāk, esmu zadzis, un kam? Tabakai un alkoholam, arī paēst.

Te ne aizmigt, ne darīt. Diena ir laba, jauka, bet drusku lūzeris.

Mammuks ir labais. "Kā tev nau kauna. Tu jau esi tik daudz no manis aizņēmies", bet tā nopietni nepārmet.
Es tieši biju uz starta līnijas, reorganizēties.
Būs, tikai pārcēlu par dažām dienām. Jā. Man arī nav smieklīgi

Tomēr ieskatījos cibā. Goldie recent at leitests, tik tālu tiku. Distancēti visam pieeju, traumu man šodien pietiek, vēl uz citām dienām dzēst.
Sliktākais, ka esmu leitestos spams. To es negribu, bet dzīvē nenotiek nekas, un te es dzīvoju.

Biju uzrāpies drauga laukos kokā. Jau bija mobilie telefoni. To tikai nezinu kādos gadījumos, bet mierināju sevi, ka opcija ir, saukt palīgā. Mani neredzēja neviens, iespējams, pret vakaru sāktu meklēt apkārt, saukt. Šūpojos 5-stāvu mājas galotnē, nu 4-stāvu vismaz stabili, bet domāju, ka bija tomēr 5 stāvi.
Tāpat kā kaķiem – ātri tikt augšā, bet lejā. Garlaicīgi stāstīt. Kad noliku pēdu uz zemes, varēju aizmirst visu, ko tas prasīja. Pažarnieku nebija, iztiku saviem spēkiem, un extreme sportu drauga neizsmiets.

Oi, nevajag pie manis cibā nākt kauties.
Gnidri cienu, jo raksta autorizējies. Onanīmisti ir nobeigti, jo pamatuzstādījums, ka anonīmi raksta, reti kad vienkārši negribot reģistrēties, un ir labi cilvēki, ar godīgiem tekstiem, bet pārsvarā vārguļi, ostītāji, kuriem dzīvē īsti nav nekā, un aizbēgtu, slēpjot seju, ja atklātu kaut interneta identitāti.

Pārsteidza Gnidra komentārs par Ungāriju. Es domāju, ka viņš ir radikāls, bet nekad, ka sagrauztas smadzenes. "Vienīgā puslīdz suverēnā valsts Eiropā, kas nepieļauj globohomo uz savas zemes. Deģi ienīst.".

Apdomājot, cilvēki ir slimi ar seksu. Tas normāli. Dieviņš ir pārspīlējis ar seksualitāti.
Ļoti ļaunas lietas, ko dara čurgalvas, ir mazsvarīgākas par homo manifestācijām? Mana mamma (kura reiz nobalsoja par valsts izlaupītājiem, jo tāpēc, ka viņi esot pret gejiem), viņas "draudze", Šlesers, Krievijas patriarhs, kurš svēta kara tehniku, ar ko nogalināt Ukrainā.

Bļeģ, cieņa vienalga saglabājas pret Tevi, Gnidri. Nebiju gaidījis, ka ir tāds brainrot, slavēt krievijas virzienu.
Viss chill, peace. Mēs labāk viens otru iepazīstam.'

p.s. Mums ar iokasti ir pazīstams ekscentrisks čoms (Dzintars, Tu zini), kurš teica, ka balsošot par Šleseru, jo "viņš rūpējas par ģimeni". Mēs ar iokasti palikām uz pauzes, – neticami dati jāapstrādā, pat nezini ar ko sākt.
Manu repliku īsti neviens nedzirdēja, laikam vēl tikko izgrūzta, neizkopta "o, jā! Šlesers rūpējas par ģimeni. savu, un lielā mērā"

Pilnīgi nau ko darīt. Stress pārgājis, kas atņēma visu gribu, un tagad jūtu redbull, jo ir tas dzēriens efektīvs. Šķiet, arī izlaizītie maisiņi strādā, jo nomods ir motorisks. Un teikt nav ko. Šo, ne leitestos. Negribu cibu pārvērst par sevi

Es tā negribu cibu pārvērst par savu sviestu. Vienu ierakstu jau saglabāju tā, lai neiet leitestos (pilnīgi nekas, kā visi šodienas teksti).

Šis gan ir apskatei, konkrētāk Gnidrim.

Ja ir ultimatīvs skatījums par "the vērtībām", ka kaut vai krievija ir ok, un Ungārija stāv pretī "sātanismam", kā vienīgā valsts Eiropā, kas tad ir Polija? Ar agresīvu anti-abortu politiku, vienīgā, man zināmā, Eiropā.

Aborti nav mana tēma. Es tur pilnīgi nepieskaros, es ne varu, ne gribu savu viedokli. Tas ir TIK hard, ka es vnk bēgu no tēmas.
No malas skatoties, tas nav mazāk aktuāli, kā padomju ungārijas sviests. Bet par to Gnidris neko. Reāls krievijas un formica zombijs.
Dibensāpe, draudziņ, Gnidri. Nedomāju, ka esi latents gejs. Es vnk nezinu. Par mapatu saprotami, nekliegsim cibā. Nevajadzētu pat pieminēt, man ir pamiers ar viņu.

Ai, viss te ir sviests. No šodien pieminētajiem, izņemot Goldie, neviens nav pilns rublis. Ja es atcerētos, ko es rakstīju, un varbūt kādu tagad apvainoju. Es vienmēr iekļauts brainrot komandā, pats par sevi saprotams.

Kāpēc Gnidris ir zombijs? Polija ir ļoti noskaņota pret Krieviju, kuru viņš neslavina, kaut tā stipri pārstāv "tradicionālās vērtības". Faktiski pirmā Eiropā. Vēl tur ir Baltijas valstiņas, kuras krata pirkstu uz austrumiem, bet tā ir sīknauda.
Neuzskatu, ka Gnidris ir mūsu valsts ienaidnieks, bet informatīvā telpa, uzskati ir ļoti RUS ietekmēti.
Tāpēc arī formica=slikti. Viņa gan ir reāls valsts ienaidnieks. Lai tev sapūst kājas, mirstošā kuce. Un es nebūt neesmu agresīvs šobrīd. Tikai uz vienu teikumu

Neko daudz vairāk par savu vecmāmiņu neesmu stāstījis, ka bija puse no manas bērnības, un kad ikdienā dīcu 20 kapeikas, krāt magnetofonam, viņa teica "naudas vilks. pa cietumiem vien dzīvosi", noskaitusies. Viņa bija labsirdīga, ne dikti gudra, bet pieskata, audzina savas meitas dēlu.

Ātrā iešana ir no viņas. Viņai bija kuprītis, mugura teju 90^o leņķī, bet vecumā esot pilnīgi līka, gāja kā ferrari, kas aiznesās garām, ka pamanīji tikai krāsu un skaņu.
Paldies vecmamm!

Goldie ir tikusi lejā no jumta.

Es tā kā drusku arī. Šī diena ir savdabīgākā šajā gadā, until.
Extreme punkti ir bijuši, bet šai dienai nav tādu vērtējumu. Vnk ļoti jocīga. Paraustīt plecus "kas tas vispār bija?" ir ļoti daudz.

Esmu domājis, kā tas ir, domājot par goldie – tu cibā jau esi izstāstījis visu par sevi, savu pagātni, notikumiem.
Satiekoties tad saturiski vairs tikai viņu klausīties, jo viņa webā nestāsta, nepļurkšķ. Man nav vairs ar ko stāstos dalīties.

Pirmā raķetnesējas daļa atdalījās 2003, kad iesitu mēlē kniedi, un sāku daudz runāt, bet ne tik traki. Otrā nesen, kas sakrīt ar zobu strauju zaudēšanu (aizdomas par brainrot). Es tik daudz vēl nekad nebiju runājis.

O, Virginia! Jūsu bērna idioma ir iekļuvusi manā hard coded pamatleksikā. Es tik labi nevaru ne iedomāties, ne pateikt kā Eižens.
Lauvas! Lai visa ciba dzird. Dieviniet Lauvas.

#brainrot

Vismaz, ar Gatiņu un Armandu, trijatā, galīgi piedzērušies, pasēdējām ar tevi, blakus uz jumta, un novēlāmies lejā, rododanderā.
Nevari tikt lejā?

banda Smeldze, Andra dienasgrāmata, es ceru visi zina to kompozīciju

Laura spotify pagājšnedēļ joprojām mani gaida. Esmu ar bluķi pa galvu sitams džeks. Noziegumu it kā nav. Tā ir tikai sweet depresija, dievinu ka ir. Citādi esmu pilnīgs muļķis. Ne izteiksmē, kādās metaforās, bet pilnīgs kartupelis, koncentrēts uz labi apkoptu gremošanas sistēmu, labi pārvaldītu IT sistēmu.

Es gribu sākt runāt ar tevi, kaut šodien paspēju domāt "viss ir ciba, aiz garlaicības. Varbūt tevi drusku arī gaida, bet es jūtu no sevis tukšumu". Varbūt esmu jau nomiris, tikai nezinu. Vot šito rindkopu es negribēju rakstīt. Tas ir tikpat debīli kā jūzeris Esiiba, kas patiesībā ir pilnīga Neesiiba, totāls zero, used to be Kvantu_cirvis. Te Kv cirv es vēlu, lai piepildās tas, ko runā ar vārdiem par sevi, kaut tici uz Dievu.
Ļauni. Bet tu pats dari sev ļauni.

Punkts ir ļoti clear. Viņš pateica tev, kvantu cirvi "iečurā sev galvā". Ļoti labs teksts. Turpini kv crv rakstīt, mēs lielākā daļa te esam nelaimīgi, ar savām prob un sāpēm. Rakstīt sevi. Es, pilnīgi noteikti.

Fāk, tumsa ir necaurskatāma. Es pieļauju, ka austrumeiropa, bet nav tam drošu garantiju.
Es apskatījos citas reizes Lauras mājvietu google maps, un pilnīgi change mind. Tur tu nesabrūc uzreiz, ar skaitli 3.

Šeit es neesmu cīnītājs, diemžēl. Es nevaru būt karotājs, jo bļeģ ir totāla mobila nespēja, bet jāpaliek šeit būtu. Krievija ir jāsagrauj, vnk jānoslauka no zemes.
Atomkarš, manā mājā? Nē. Jo ir laimīgi cilvēki. Par mani, nemīziet. Esmu kodolkatastrofas tik lvl gājis, ka drusku būtu šausmas, piedzīvot pat atbalsis, bet man ir bail tikai no ļoooti grūtas nāves. To toč negribu.