1.. Aug, 2024 | 03:27
Man bija, ar uzsvaru BIJA, ķermenis visu laiku, ka es varēju darīt pilnīgi jebko, pilnīgi pilnīgi jebko, tas nemainījās. Perfekts. Vairs nav, nezinu cik gadus.
Zobi neskaitās. Tā ir visu mūžu ģenētika, Bruka nost jau ļoti sen. Narkotikas neiznīcināja (kā daži runā), bet antidepresanti, tikko sāku lietot – bira zobi ārā.
Mana dietoloģe sagrāba galvu "antidepresanti?! nē!!! pilnīgi noteikti nē, ja ir iespējams iztikt."
AD ir reāla huiņa. Zazim nav taisnība, jo es biju uz pašnāvības domām pirms AD. Bet ķīmija nav salīdzināma, kā es lietoju drogas, un nekas nebira ārā no narkotikām, bet no aptiekas atļautajiem vnk mēnesī puszobs nost. Man nav īsti vairs ar ko pārkost grauzdiņmaizi.
So, AD vietā atļaujiet amfetamīnu. Man strādā 45x labāk nekā AD, nebirst zobi ārā, produktivitāte ir 300 eiro divu dienu sesijā, esmu pats laipnākais, priecīgākais, gudrākais, varošākais. Man pāriet visas hūnijas, depresijas pilnībā uz amfetamīna laiku. Balstoties uz source Vonnegūtu, kuram amfetamīns bija ikdienā lietojamās zāles. Rakstīts, ļoti apskaužu, jo varbūt es arī tā varētu rakstīt. Es ļoti daudz labu rakstu ar amfetamīnu. Man ir viens izcils darbs, ko rakstīju ar "asinīm", like saņemtu no Augšas, un Gunta ir noslēpusi. Lavījos viņas mājās pa plauktiem, mēģināju atrast, nekā. Tas bija pārāk cool, negribēja lai vēl kādam to rādu. Tas bija special viņai.
Es to varu nopirkt, un es pirkšu, nešaubieties, pie pirmās izdevības. Ir ļoti labi kvalitāte galiem.
Zināms, ka vizualizācija ir second part. Es nezināju, ka man jāattīstās tekstos. Neesmu attīstījies, tikai sīkteksti, blāvi, diletantiski, bet tas plūst nebeidzami. Vizuālais neplūst tā kā teksti, ka apstādinu darbus, lai rakstītu. Reāli zaudēju naudu, vnk lai rakstītu random, varbūt trash.
Esmu priecīgs. Man ir avots, nebeidzams avots, Deģenerāta, brainrot, whatever. Viņš vnk spurdz.
Zobi neskaitās. Tā ir visu mūžu ģenētika, Bruka nost jau ļoti sen. Narkotikas neiznīcināja (kā daži runā), bet antidepresanti, tikko sāku lietot – bira zobi ārā.
Mana dietoloģe sagrāba galvu "antidepresanti?! nē!!! pilnīgi noteikti nē, ja ir iespējams iztikt."
AD ir reāla huiņa. Zazim nav taisnība, jo es biju uz pašnāvības domām pirms AD. Bet ķīmija nav salīdzināma, kā es lietoju drogas, un nekas nebira ārā no narkotikām, bet no aptiekas atļautajiem vnk mēnesī puszobs nost. Man nav īsti vairs ar ko pārkost grauzdiņmaizi.
So, AD vietā atļaujiet amfetamīnu. Man strādā 45x labāk nekā AD, nebirst zobi ārā, produktivitāte ir 300 eiro divu dienu sesijā, esmu pats laipnākais, priecīgākais, gudrākais, varošākais. Man pāriet visas hūnijas, depresijas pilnībā uz amfetamīna laiku. Balstoties uz source Vonnegūtu, kuram amfetamīns bija ikdienā lietojamās zāles. Rakstīts, ļoti apskaužu, jo varbūt es arī tā varētu rakstīt. Es ļoti daudz labu rakstu ar amfetamīnu. Man ir viens izcils darbs, ko rakstīju ar "asinīm", like saņemtu no Augšas, un Gunta ir noslēpusi. Lavījos viņas mājās pa plauktiem, mēģināju atrast, nekā. Tas bija pārāk cool, negribēja lai vēl kādam to rādu. Tas bija special viņai.
Es to varu nopirkt, un es pirkšu, nešaubieties, pie pirmās izdevības. Ir ļoti labi kvalitāte galiem.
Zināms, ka vizualizācija ir second part. Es nezināju, ka man jāattīstās tekstos. Neesmu attīstījies, tikai sīkteksti, blāvi, diletantiski, bet tas plūst nebeidzami. Vizuālais neplūst tā kā teksti, ka apstādinu darbus, lai rakstītu. Reāli zaudēju naudu, vnk lai rakstītu random, varbūt trash.
Esmu priecīgs. Man ir avots, nebeidzams avots, Deģenerāta, brainrot, whatever. Viņš vnk spurdz.