1.. Aug, 2024 | 05:20
Marilyn Manson - Sweet Dreams
Laura, tev sirds nav vispār?
Esmu ar tevi Siguldas baznīcā, pāršņaucies amfetamīnu, laulājoties.
Tas nekad, ja runājām reāli. Tu vnm esi skaidra. Un tad nekas nekas nesanāk, jo es esmu vislaik down, savos sitienos. Amfetamīns nav, bet kāda starpība.
Tu esi princese, un rakstīji jau ļoti sen, reizē, kad man telefons reāli izkrita no rokām "es negribu sadirst savu dzīvi [ar tevi]", un es sarijos 60 ripas, kurās man tikai laimīgā kārtā mammas aprūpētāja bija 7-os no rīta, un varēja ielaist mediķus, jo es jau biju izrubījies. Kuņģa skalošana jau mājās (ko konstatēju tikai atgriezies mājās, es pilnīgi neko neatceros, pēc ripu apēšanas), un 3 dienas pie sistēmas, reanimācijā.
Nav te džeka, ir the point. Goldie arī var ņemt vērā šo.
Ripas nebija tik nopietnas. Nu, strong receptes, bet domāju, ka nogulētu 3 dienas un huyowa pamostos.
Papīru lika parakstīt, ka no suicide. Kā man reanimācija, un vēlāk aizvedot uz psiheni, mēģināja piesiet suicide mēģinājumu. Es teicu 20 ripas, un tas džeki, nav nopietni, kāds tur suicide, tikai šovs. Jo man bija darbi, es nevarēju atļauties 2 mēnešus, ja piešūtu suicide.
Gunta bija tā, un Laura, kuras vislaik bija onlainā, kā puisim klājas, sazvanījās savā starpā. Evanescence, es biju. Gotu meitene. Fake
/NIN/
Atkārtojoties, Gunta izsauca mediķus, jo es atvadījos telefonā no viņas, un pateicos par visu kopā bijušo, ja vairs nesatiekamies, jo es totāli eksperimentēju ar savu ķermeni – visu ko atrast mājās, sarīties. Tā es tevi mīlēju, Laura.
Viss ir dzirdēts.
Laura sāgas noslēgumā teica, tik fakin negodīgs paņēmiens.
Ai nou, ļoti negodīgs, bet es liku uz spēles savu dzīvību, jo es nebiju pārliecināts, ka izdzīvošu, bet visticamāk, izdzīvošu.
Laura, tev sirds nav vispār?
Esmu ar tevi Siguldas baznīcā, pāršņaucies amfetamīnu, laulājoties.
Tas nekad, ja runājām reāli. Tu vnm esi skaidra. Un tad nekas nekas nesanāk, jo es esmu vislaik down, savos sitienos. Amfetamīns nav, bet kāda starpība.
Tu esi princese, un rakstīji jau ļoti sen, reizē, kad man telefons reāli izkrita no rokām "es negribu sadirst savu dzīvi [ar tevi]", un es sarijos 60 ripas, kurās man tikai laimīgā kārtā mammas aprūpētāja bija 7-os no rīta, un varēja ielaist mediķus, jo es jau biju izrubījies. Kuņģa skalošana jau mājās (ko konstatēju tikai atgriezies mājās, es pilnīgi neko neatceros, pēc ripu apēšanas), un 3 dienas pie sistēmas, reanimācijā.
Nav te džeka, ir the point. Goldie arī var ņemt vērā šo.
Ripas nebija tik nopietnas. Nu, strong receptes, bet domāju, ka nogulētu 3 dienas un huyowa pamostos.
Papīru lika parakstīt, ka no suicide. Kā man reanimācija, un vēlāk aizvedot uz psiheni, mēģināja piesiet suicide mēģinājumu. Es teicu 20 ripas, un tas džeki, nav nopietni, kāds tur suicide, tikai šovs. Jo man bija darbi, es nevarēju atļauties 2 mēnešus, ja piešūtu suicide.
Gunta bija tā, un Laura, kuras vislaik bija onlainā, kā puisim klājas, sazvanījās savā starpā. Evanescence, es biju. Gotu meitene. Fake
/NIN/
Atkārtojoties, Gunta izsauca mediķus, jo es atvadījos telefonā no viņas, un pateicos par visu kopā bijušo, ja vairs nesatiekamies, jo es totāli eksperimentēju ar savu ķermeni – visu ko atrast mājās, sarīties. Tā es tevi mīlēju, Laura.
Viss ir dzirdēts.
Laura sāgas noslēgumā teica, tik fakin negodīgs paņēmiens.
Ai nou, ļoti negodīgs, bet es liku uz spēles savu dzīvību, jo es nebiju pārliecināts, ka izdzīvošu, bet visticamāk, izdzīvošu.