1.. Aug, 2024 | 15:16
Andra Dienasgrāmata.
Šis blakšu pasākums reāli izjauca darba plānus, bet mamma nav atceļama. Ja ko ieņēmusi galvā, ka daram tūlīt, nav bazara. Histēriskas asaras, skaļā balsī, pilnīgs bērnudārzs. Tikai nevar klapēt ar kāju pret grīdu.
Sazvanīju citu, normālu blakšu servisu. Un.. pārsteigums. Es viņiem šodien jau esot zvanījis. Nocitēja daļu runātā.
Tāds wtf. Es neatceros pat fragmnetu, kaut reibšanas sastāvs ir 3 redbull, supermazais (100) šņabis, un pāris malki sidra.
Sanāk, laikam brainrot ir reāls.
Es "zinu" visu, kopš novēloti pamodos pirms 13-iem. Un neatcerēties telefona sarunu, kurai nebija pamata, jo vēl biju sasparojies paspēt, darīt ar iepriekšējiem.
Ta hui.
Cibu lasīt nē. Jo jūtos izgāzies. Tas nekas, ka labi ka ne tas noraidītais serviss. Bet kā džeks es nebiju līmenī, vakar sevi nepieskatījis, arī noignorēju paēst, tā vietā izdzerot arī šodienas proviantu.
Pēdējo reizi, braucot no Siguldas ar Lauru, pavadīt viņu uz NL, es biju apmēram šāds. Vielas bija citas. Nevarot pamosties, es sadrupināju extreme daudzumu antidepresantus, milzīgās strīpās uz grāmatas, vēl drusku vodku, xanax mieram, un autobusā izjobņīju balderiāņa tinktūru, visu pudelīti, ka viss autobuss smirdēja. Tā ir ļoti intensīva, noklājoša smaka, diezgan riebīga.
Busā biju ļoti skaļš. Un tad tas bija tiešām skaļi, ja es pats to apjautu. Jo mamma mēdz teikt "nebļauj", kad esmu dziļi iegājis sāgā, ko emocionāli skaidrot. Es pats nedzirdu, jūtos vnk emocionāli runājam, ne gluži skaļi. Tā vispār, esmu kluss. Runāju klusos decibelos.
Tad Laura mani bildināja, vēl Siguldas busā, teica pēc gada precamies, un pie tirgus, kur ir uz Eiropu ejošie busi, neatvadījās, pat neatskatījās, iekāpjot busā uz NL. LOL [es] nauvērc, tik divējādi apmēram jutos.
Šis blakšu pasākums reāli izjauca darba plānus, bet mamma nav atceļama. Ja ko ieņēmusi galvā, ka daram tūlīt, nav bazara. Histēriskas asaras, skaļā balsī, pilnīgs bērnudārzs. Tikai nevar klapēt ar kāju pret grīdu.
Sazvanīju citu, normālu blakšu servisu. Un.. pārsteigums. Es viņiem šodien jau esot zvanījis. Nocitēja daļu runātā.
Tāds wtf. Es neatceros pat fragmnetu, kaut reibšanas sastāvs ir 3 redbull, supermazais (100) šņabis, un pāris malki sidra.
Sanāk, laikam brainrot ir reāls.
Es "zinu" visu, kopš novēloti pamodos pirms 13-iem. Un neatcerēties telefona sarunu, kurai nebija pamata, jo vēl biju sasparojies paspēt, darīt ar iepriekšējiem.
Ta hui.
Cibu lasīt nē. Jo jūtos izgāzies. Tas nekas, ka labi ka ne tas noraidītais serviss. Bet kā džeks es nebiju līmenī, vakar sevi nepieskatījis, arī noignorēju paēst, tā vietā izdzerot arī šodienas proviantu.
Pēdējo reizi, braucot no Siguldas ar Lauru, pavadīt viņu uz NL, es biju apmēram šāds. Vielas bija citas. Nevarot pamosties, es sadrupināju extreme daudzumu antidepresantus, milzīgās strīpās uz grāmatas, vēl drusku vodku, xanax mieram, un autobusā izjobņīju balderiāņa tinktūru, visu pudelīti, ka viss autobuss smirdēja. Tā ir ļoti intensīva, noklājoša smaka, diezgan riebīga.
Busā biju ļoti skaļš. Un tad tas bija tiešām skaļi, ja es pats to apjautu. Jo mamma mēdz teikt "nebļauj", kad esmu dziļi iegājis sāgā, ko emocionāli skaidrot. Es pats nedzirdu, jūtos vnk emocionāli runājam, ne gluži skaļi. Tā vispār, esmu kluss. Runāju klusos decibelos.
Tad Laura mani bildināja, vēl Siguldas busā, teica pēc gada precamies, un pie tirgus, kur ir uz Eiropu ejošie busi, neatvadījās, pat neatskatījās, iekāpjot busā uz NL. LOL [es] nauvērc, tik divējādi apmēram jutos.