zivs - 16. Augusts 2023

Par Norges ģimeni. Viņi uzstāja, lai vedu drēbes izmazgāt, kad apjautājos, kur te ir kāds laundry.
Atdeva salocītas, zeķītes savilktas pa pāriem. Tā attieksme vnk nav aprakstāma. Man maksāja par parunāšanos, kaut pieņēma uz darbu 3 dienām. Neatceros, ka būtu pie viņiem strādājis vairāk kā 2h, omulīgi sarunājoties.

Atzinos melos, ka neesmu beļģis, kaut izstāstīju par Beļģiju izdomātus faktus. Nobrīnījās par iedzīvotāju daudzumu. Tikai 4 miljoni? Nu jā, es taču nezinu pat mikroinfo par Beļģiju. Latvietis vispār nevarēja dabūt darbu, lai kaut ko nopirktu apēst. Beļģi paņēma.
Kundze aizrijās brokastīs kad atzinos, ka viss ir meli. Vecmāmiņa noskaloja caur sevi to s#$u, un uzticējās man vēl vairāk. Tas ir diezgan nopietni, baudīt uzticību, un pēc 2 dienām pateikt, ka esi viltvārdis. Bet citādi es nespēju. Ļaunā pasaulē man vienalga, – kaut teikt pilnīgi pretējo, bet tajā, kur vēlos dzīvot, esmu vienmēr parādā par tām sirdīm. Ne iegruzītā parādā, vnk nemāku tik daudz atdot, cik dod man.

Zināju, ka nekad to neizmantošu. Tiešām ceru uz afterlife tādā nozīmē, lai spēju atdot tiem cilvēkiem, kas varbūt nezina šajā dzīvē manu pateicību. Redzēs arī manu bullshit. Speciāli tādu nedaru, nav ne kauna, ne vainas, un ja par to būtu jāēd kas slikts, nu neko, es maksāšu.

Tas ko neizmantošu, bija vecmāmiņas aicinājums piekrāt naudiņu, un laisties pa Norges pasakainākajām vietām. Iedošot savu vasarnīcu tālāk uz ziemeļiem, kartes, takas sazīmēs. Vnk brauc. Bija sajūta "tu esi mūsu ģimenē".

Bija stouned, iedzēruši joku norvēģi Oslo nomalē. Viens izvilka sviesta nazi, un spoguļoja saulē. Viņa draugs smējās "neņem viņu pierē, viņš ir stouned". Man vispār nebija bail. Parunājos, darīt tāpat daudz nav ko.
Veči atvadījās "mums šeit vajag tādus cilvēkus kā tu". For real. Norge man nojauca smadzenes uz visu dzīvi. Visa pasaka ir lasāma tik sen, skenēta un likta zivī, un arī tur nav īsti šo detaļu.

Par manu apņēmību redzēt polārlāčus, aizbraukt uz arktisko pilsētu Norgē vecmamma smējās. Besīgi dārgi (tiešām ļoti dārgi – kādi 250Ls autobuss no Oslo), un nevienu lāci tu neredzēsi. Tur vasarā cilvēki pat peldās.

Norgē ir TIK skaista daba, tie nieki, ko paspēju ar velo izbraukāt, nelielā rādiusā ap savu telti. Ja max bija 90km dienā, un parasti ap 50, tātad ne tālāk kā tur pārdesmit kilo, lai nelielītos. Un bija vietas, kur vnk aizrāvās elpa no dabas. Vecmāmiņa rādīja katalogus, biezas bilžu grāmatas ar Norgi. Tur visu dzīvi var ceļot, visu apbrīnot. Tas "vienkāršais" mežs, kur dzīvoju, kad pietrūka dukas saulrietā stumt riteni pret kalnu, un kaut kur jānomet telts, jau bija bērnības pasaka. Vnk parasts mežs, pārdesmit kilo no Oslo. Par visu tur varēja brīnīties. Gan par sūnām, kurās iegrimsti gandrīz līdz celim, un kādā dienā mēģini izdrāzt, par milzīgajiem akmeņiem, par eglēm.
Citā vietā, kilometrus prom, kā kinostudijas būvētas klintis, labirinti, special krāsojumā, un pilnīgi sastindzis, vienlaicīgi dzīvs laiks. Ir arī ūdens, nekas nekustās ne par milimetru, ūdens ir vnk stikls, lai cik ilgi skatītos uz virsmu. Norgē vnk ģībt un ģībt no dabas, un tie ir sīkumi, ko redzēju.

Ieskatījos leitests. Esība, skaidrs, ka nav jālasa. Tas ir tas pats kvantu cirvis. Paspēju gan pamanīt idiotisms un garīga atpalicība.
Ja to raksta man, veltas pūles. Filtra pēc pc pārinstalēšanas nav, bet man absolūti nav problēmu skenēt nikus, un izvēlēties ko lasu.
Varbūt tas nav kv. cirv., bet tikpat aprīnojama vilšanās un visas pasaules lādēšana. Nav pat žēl, lai pats tiek galā.

Lūk man ir jātiek galā ar darbu, ko stiepju kā gumiju, un nafig neinteresē, bet kāds atvieglojums būs, kad izdarīšu. Ir tāds besis, kaut ko vēl šodien darīt, bet variantu nav.

Šajos pašos pulksteņos, 73-ajā