zivs -

Norgē ir TIK skaista daba, tie nieki, ko paspēju ar velo izbraukāt, nelielā rādiusā ap savu telti. Ja max bija 90km dienā, un parasti ap 50, tātad ne tālāk kā tur pārdesmit kilo, lai nelielītos. Un bija vietas, kur vnk aizrāvās elpa no dabas. Vecmāmiņa rādīja katalogus, biezas bilžu grāmatas ar Norgi. Tur visu dzīvi var ceļot, visu apbrīnot. Tas "vienkāršais" mežs, kur dzīvoju, kad pietrūka dukas saulrietā stumt riteni pret kalnu, un kaut kur jānomet telts, jau bija bērnības pasaka. Vnk parasts mežs, pārdesmit kilo no Oslo. Par visu tur varēja brīnīties. Gan par sūnām, kurās iegrimsti gandrīz līdz celim, un kādā dienā mēģini izdrāzt, par milzīgajiem akmeņiem, par eglēm.
Citā vietā, kilometrus prom, kā kinostudijas būvētas klintis, labirinti, special krāsojumā, un pilnīgi sastindzis, vienlaicīgi dzīvs laiks. Ir arī ūdens, nekas nekustās ne par milimetru, ūdens ir vnk stikls, lai cik ilgi skatītos uz virsmu. Norgē vnk ģībt un ģībt no dabas, un tie ir sīkumi, ko redzēju.