zivs - 15. Augusts 2023

Bērnam leitest plosts apsolīju Gus Gus novembrī Berlīnē. Tas bija pirms mēneša, vairāk. Viņam telefonā vispār mute iepletās. "Kā es gribu redzēt Berlīni!!!".

Apskatīju atlabis, tas ir 2 dienu pārtijs pieaugušiem sintētiku rijējiem. Nu nope, uz Berlīni var aizbraukt tāpat, arī man Berlīne būtu XXI piedzīvojums.
Es neesot bijis Viļņā?! Lietuvā esmu bijis neskaitāmas reizes, bet ne Viļņā. Jāzeps brīnijās, ka neesmu bijis. Domās redzēju, ka pilnīgs hug, un tad vārdos "tev tur noteikti jāaizbrauc".
Man drusku mulsums, jo pēc Berlīnes bija neērti piedāvāt Viļņu, kur drīzumā būs Gus Gus. Tagad drīkst. Viņš ļoti vēlās ar mani pabūt Viļņā. [+ neslēpts, vnk +]

Metiet akmeņus man. Uz Rīgu Gus Gus vairs nedabūt. Kā es izrīkojos ar Daniel Agust, un Gus Gus beibe sprauslāja par manu attieksmi, saskārāmies garāmejot. Tāds abloms no viena trīs dienas nomodā esoša pāķa, no kura Agust bija stārā, bet pāķis ir pāķis. Gus Gus uz Rīgu nekad vairs nebrauks.
Agust redzēja kā cēlos kājās, jau esot kājās at full, no Roisin Murphy - Overpowered. Tā bija mūzikas injekcija. Pirms damage es dejoju kā dievs, man visi deva laukumu un apbrīnoja. Tas uzlika liekus pienākumus, vērotājus nepievilt, un vilka pie zemes.

Drusku labāk, nekā jau trešā diena, drusku cita drogu kombinācija, drusku cits es pats – Gus Gus bija atvērti turpināt vakaru kopā.
Viņi bija absolūti burvīgi. No star syndrom at all.

Par laimi uz Zemfiru netieku.
Visu laiku bija sajūta, ka kaut kas man ar to koncertu nebūs labi.
Kā čukstētu ausī "nevajag tev to konci". Es gan ietu, jo maz kas man vienkārši šķiet.
Pēda izlēma manā vietā. Tātad varbūt tiešām kas slikts pagāja garām, neaizskarot.

Dumi. Negribās iet mājās, uz sajūtu kā sprostā. Sauļojos stundām uz sēdamapmales, kā leitest plostā. Es nesāku jaunu, tieši cenšos nobremzēt šīs dažas dienas. Vakardienas darbs ir akceptēts, un būs vismaz ko darīt turpinājumu šovakar. Pateicīgs, ka man ir mājas, kur dzīvot, bet kā iedomājos atgriežamies savā telpā, kur viss sastindzis, un nekas nekad nemainās.. Te ir saule, vējš, kustība, cilvēki.
Cheers!

Ja tev ir interesanta (vai vnk piepildīta) ikdiena ārpus mājas, tad vari sajust, cik patīkami ir atgriezties mājās.
Diemžēl jāiepiš vēl, kaut izejot regula noteica tikai minimumu stipro, un palikt uz pseidosidra (veikalos nepārdod sidru, bet mazgrādīgu limonādi), kamēr pārtrauc atkal vispār.
Will rent scooter to go home. Kick ass, skūteris nav vainīgs. Nebraukt diviem nav vnk grid prasība, tā ir reāli slikta pieredze drīzāk, nekā bīstamība.

Nē, veči, viss kārtībā. Es uzņemu D vitamīnu no saules, tik svarīgo mentālajos procesos.

Atļaušos citēt "kāpēc uz alkohola pudelēm neliek sačurājušos bomžu bildes un nodzertās aknas?"

Perfekti, miljona vērta ideja. Godavārds, es maksātu par trauku vairāk dēļ ilustrācijas. Lai visiem LV pielec, ka kaut kas laikam nav cool, kāpēc tik pretīgas bildes.

Ok, uz tabakas bildēm es vnk neskatos. Pīpēju, un pastumju paciņu prom, ja nu dikti riebīgi. Bet ar gumijas āmurīti ir jāizdauza alko no austrumeiropas kā ļoti ok norma. Tas nesanāks, te ir konstants depris. Priekš manis risinājums [nav], trekni runāt "pist prom, neatskatoties". Nav vietas, kurp "pist". Galvu no austrumeiropas neaizvest.

Ē, jādara būtu radikāli. Visu LV publiski jānosauc par alkoholiķiem. Rinkēvičs derētu, bet diemžēl nē – mums vajag tik cool prezidentu, nenoraktu. Vajag cilvēku ar lielu vārdu, un lai visi LV alkoholiķi apdiršās (pat neatvainojos par txt), un sajūt trauksmi, aizvainojumu.

Alkohols un Norvēģija.

Tur alko kultūra ir nolikta pie pašas zemes, nevaram paelpot. Cilvēki tāpat grib iedzert, un ārpilsētā paši kaut ko brūvē, dzen spirtu.
Taču valsts dara visu, un tur gandrīz nav redzamu dzērāju. Veikali ir 20 uz visu Norvēģiju, strādā (neatceros) 3 vai 4 dienas nedēļā, no 14iem līdz 18iem. Jārāda ID, lai nopirktu. Ja sakrājas "bonus" punkti kompjūterī, kas pārsniedz kādu limitu, Norvēģijas valsts apmaksā un atsūta pie tevis psihoterapeitu, "kas, draudziņ, ir noticis tavā dzīvē? parunājam par to."

Muzeji, kultūra ir par velti, vai 2Ls tajā laikā maximums, kad biju. Tur attīsta personību. Alko tur vnk iznīcina. Jo tā ir reāli bīstamākā droga (labi, ir citas, bet tās attur likums). Norge ir augstākais level, kas dzīvē redzēts.

Piebilde, ja nu gribās iedzert Norgē. Alu līdz 4% var brīvi nopirkt jebkur veikalos.

Tā kā neviens neko, atstāsti no šeit pirms gadiem publicētā.
Drammen. Ir tāda pilsētiņa, ne ar ko īpaši pievilcīga. Bet es dabūju ^lielu^ naudu no darba devēja. Es taču Norgē gandrīz nestrādāju. Ne tas bija mans mērķis. Aizbraukt ar 100Ls, un nezināt ko tālāk, drīzāk bija tas.

Bārā uzzināju, ka te nemēra 5cl bet 4cl, pasūtīju uzreiz nākamo. Pirmo reizi iedzert Norgē, kad izmuku no Rīgas apreibināšanās klubos.
Bārmenim diezgan jautājums acīs. Kā tā, uzreiz nākamo šotu? Pārsteidzu viņu ne reizi. Klubs 2. stāvā bija aizgalds, Olaine apmēram, bet pilsētiņa jau bija tikai 1 baznīca, laukums, 1 vai 2 krogi. Mani raidīja ārā, esot jāpaelpo svaigs gaiss. Visas monētas iztērēju vēlā vakarā zvanot uz Rīgu. Bārā izrādās, arī varēja, bet rokas stipras, un norāvu aparātu no letes, ka vadi vien rēgojās. Tā nebija paredzēts, domāju, ka pielipis pie letes no dzērieniem.


Pirmo un vienīgo reizi (nodzerot kādus 60Ls. tik dārgi ir bārā) piepisies Norgē netiku norm uz riteņa, un kad beidzu krist, dreifēju pa šoseju nooooo vienas malas svītras līīīīīdz otrai, pilnībā nosedzot visu asfaltēto ceļu. Mājās tiku.
Šosejas kustība Norvēģijā ir pārspīlēta pieklājība. Vislaik Norgē biju skaidrā, un redzēdams, ka aiz manis velkās, spiedos grantī, lai brauc garām. Nope, nebrauc. Velkās kilometriem aiz riteņbraucēja. Neatceros, kā risināju, jo tas tiešām nebija norm.

Tiešām nezinu, jo Norgē ir krēzī pro velosipēdisti – šosejas ar triko tērpiem, peldētāju brillēm, kaskām, un mauc tādā ātrumā.
Par Norge man ļoti daudz izstāstīja ģimene, un vecmāmiņa teica, ka bez kaskas nav gudri – nekad nevari zināt, kādreiz tieši kaska pasargās. Norge untumi. Kāda kaska latvietim? Smēķēja 75 gadus jaunā kundze vispār bez apstājas. Ģimene, kurai es tā arī neesmu rakstījis, bet atvadoties viņi teica "mēs nekad tevi neaizmirsīsim". Es nekad viņus neaizmirsīšu.