zivs - 14. Augusts 2023

Oi, veči, rakstīšu vecajā valodā. Stress tikai lēnām pāries, vēl nevaru attapties.

Vakardiena bija tik skumja. Pēda, nu tā, štrunts – trauma, kas sāk pāriet. Kazi, pat tikšu uz Zemfiru rīt, kaut vēl ļoti lēnām varu paiet pa dzīvokli. Jāzepam nespēju ne pagatavot vakariņas, ne brokastis, bet par laimi pats parūpējās, un uztaisīja vakariņas arī man, uz izstādi nevarēju tikt. Smērēju Doloben, un tā smēre rulz. Ne īsti gulējis, ne negulējis, jo neticami pasakainā darba sirc 1000x nākusi pretī, noskaņoju sevi strādāt naktī, bet tikai xanax, un mieru smadzenēm vēl uz mirkli, un 8-os no rīta neko nevaru uzrakstīt, lai mierinātu, nevaru mentāli sākt darbu, viņu neiegāzt 1000-šo x. Vnk psiholoģiskais sevis terors, nevaru sākt un viss. 14-os, right, iedzēru ad, redbull, citādi nošautos, ja to sirsnīgo cilvēku atkal uzmestu. Paspēju 7 minūtes vēlāk, bet izdarīts ir, un labi, pašam šķiet. Kādā ātrumā es strādāju šīs dažas stundas..

Ingmāram. Reāli stulbi ir reklamēt neveselīgu dzīvesveidu. Tā ir daļa no manis, un arvien mazāk neveselīga. Es vnk par to rakstu. Reklamēt jau nelielu laiku kā nereklamēju. Mentāli šodien tā noguris.

Vai, neraža. Zemfiras pārstāvji atsūtīja vēstuli, ierasties 2h pirms konča, jo sold-outs, un lai nav burzma pie ieejas.
Viņi ņirgājas par mani. 2h. Labi ja varēšu nostāvēt pat konci. Var jau arī kaut kur sēdēt tās 2h, un līdz tam laikam diemžēl piepisties (nav reklāma, Zemfira ir jāklausās viegli iereibušam).
Vispār es nedzeru, brīvdienas bija izņēmums no kārtējiem. Man pārāk viss ir mainījies, lai gribētu piepisties kogda popalo.

Da labi. Šodien demonstrēju mammai, ka stāvu uz kreilenes vienas pašas bez sāpēm. Kā rīt būs, redzēsim.

why, nefolk? tu sargā mani, lai nav izlasāma lēta literatūra, lai neblamējos?
varbūt pat labāk, noslēpts viss no random acīm. kad ir garīgais, eju atsevišķās cibās, palasīt, kaut leitest plostos arī ir reizēm interesantas noskaņas, teksti.

Traumas dienasgrāmata. Easy, tas ir ļoti īslaicīgi un lasīt garlaicīgi.
Mani ir ļoti grūti apstādināt, un tas nav mans nopelns, tā ir neaptveramā Dieva žēlastība, bez kādiem reliģiskiem sentimentiem.
2013-ajā, kad notika permanent body damage, es reāli aizdomājos – tev dod ultra brīdinājumu/ieteikumu, pēc visām zīmēm, kas kļuva arvien baisākas un baisākas ar katru reizi. Es biju ripojis pēdējos gadus pa 45 grādu nogāzi, nu jau pašā kraujas malā – tālāk sākas uz ielas izmesti dzērāji. Dzert apstājos momentā uz apaļiem 2 gadiem, bet turpināt dzīvot ^normāli^ ne par ko ne. Adaptācija aizņēma kādu laiku (mēnešus trīs), jo izmaiņas tomēr ievērojamas, neviens jau nav robots ar click sekundē pārslēgt uztveri.

Un kas ir uz mopēda samocīta pēda? Pa dzīvokli spēj jau vilkties? Davai, tad test drive – kedas kājās, mēģināsim Nirnbergas trasē – pa bedrainajām ziepenes ielām. Emergency ir iespējams Bolt, ja jau tāds crash notiktu. Ļoti saudzēju kreileni, gāju lēnām. Kādu kilometru mierīgi, un atgriezos mājās.
Visi narcisa stāsti ir jau izstāstīti. Tur nekad negribu vairs. Esmu visu saņēmis un saņemu. Tā ir pateicība, ne sev-s apjūsma.

Lūdzu ņemt vērā, ka es vnk rakstu. Nekādas vērtības, man vienkārši ir jārunā.

Radiohead galvā, un atceros tos dažus dokumentālos, kur viņš (T. Yorke) staroja kā narciss, nu jau sasniedzis lielu slavu.
Bet mūzikai ir dziļums, kaut ar skaņu nekad neklausīšos. Mani 2016, kad pirmo reizi braucu pie psihiatra, austiņās transportā tā mūzika veda vēl lielākā sevis žēlošanā, un kad dabūju antidepresantus, pirmos dzīvē, tad es izravēju visu hdd no Radiohead. Tik netīrs stafs.

Tā ar lieliem talantiem mēdz būt. Murgainākie cilvēki, bet spēj ienirt dzīlēs un iznest dimantus. Tomēr man nav vienalga, kāds ir autors.
Esmu maza maza zvaigznīte, un ļoti patīku kādiem kā cilvēks, bet visi, kas ilgāk mani pazīst, nomokās ar mani sadzīvot. Dažreiz es redzu šo damage, un piedodu uzreiz sev to, jo tas vnk esmu es, – ja mainītos, tas būtu izjaukt sevi pa detaļām, nekad nevarot vairs sevi salikt kopā, bet parasti vienkārši dzīvoju kāds esmu.

upd. Atceros, braucot toreiz pāri Salu tiltam "we're not scare mongering", gaudojam Jorku. ieguglēju uzreiz, ko nozīmē "mongering", jo ļoti sekoju mūzikai un tekstam busā. aha, aha. man jau sāka riebties pusstundu/stundu pirms antidepresantiem, viņu falšums ir neoncaurspīdīgs. "scare" tur nav, bet "mongering" Radiohead ir tieši tas, ar ko viņi pelna savu slavu, salu.

Vai vai, ko lai tagad paklausās? Sevi žēlot. Nemūžam vairs ne.