zivs - 14. Maijs 2023

Saulainiem svētdienas rītiem ir 5' Nizza (Пятница – ukraiņu banda)
Ap 2000-o vidu, tas reizēm bija ar ko brīvdienās mosties ar G, klausīties tieši Люк Lemon albumu, kā visčillāko no viņiem, vilkt kāsi gultā, izdomāt, ko darīsim pa dienu. Saules tajā dzīvoklī bija daudz, no rītiem laikam visvairāk.

Te es varu parādīt tikai niecīgu fragmentu. Labākās saules ir ar personīgiem elementiem.
Otrā rinda attēlos jau ir skumja – diena, kad izvācāmies, un izvācās no mums savtarpējs siltums uz gadiem.
Dzīvoklis ir mans darbs, ar pirmo kredītu dzīvē 300Ls, uz visu visu, pat skrūvītēm, pilnīgi visam, arī pašbūvētām mēbelēm (izņemot krēslus, pat dīvānu uzbūvēju no auto sēdekļiem) , un 3 mēneši darba, diendienā no rīta līdz vakaram (bez atelpas, un protams, bez jebkādām vielām), no scratch pārvērst aukstu, nemājīgu telpu, kur pēc tam visi gribēja nākt. Sarkanā guļamistaba ir 100% G ieguldījums.
Māja skaļā vietā – Čaka/Lācplēša, Aleksandra Čaka memoriālajā mājā, bet tādos pagalma labirintos, ka vislaik bija klusums, un liels, zaļojošs koks mazā pagalma vidū. Loga vidējā rūts uz vasarām tika izņemta. Nabaga kaimiņi, jo tur pastāvīgi nāca cilvēki, un stereo arī 3-os naktī, reizēm turēts uz max.



5' Nizza (Ljuk Lemon tieši, tā ātri neatrodas): https://soundcloud.com/search?q=5’nizza&query_urn=soundcloud%3Asearch-autocomplete%3A1de78aca78b64fc5bfeef7bb4daebad2

Gadu vēlāk, prom no G, meklējot sev atsevišķu telpu, bija iespēja noīrēt sev to telpu vienam (dārgi gan), bet tad labāk rakstīt ASV, ka esmu ar stingriem terorisma plāniem – lai savāc mani padzīvot Guantanamo, ne katru dienu tās saules atmiņas, kuras sarautu gabalos.

Netērēju velti jūsu uzmanību. So, nekādas klikbildes.
Ja ir vaibs, tad We are the people, who rule the world /Empire of the Sun/ Skaisti, silti, smeldzīgi.
https://www.youtube.com/watch?v=hN5X4kGhAtU

Nekas jauns. Man tikai drusku formulējamāk līdz prāta kastītēm aizgāja. Zelts, laika nogrieznis, enerģija, ir maksāšanas līdzekļi. Enerģija ir TIK sedzoša vērtība. Tērēt lieki – kā mest zemē drukātās banknotes, kurām ir vai nav seguma. Un man nav žēl, jo skops neesmu, un arī ne muļķītis. Bagāts. Es dāvinu ar prieku, kad ir ko.

Iekritu sleep uz brīdi. Nākot pie samaņas, sajūsmināts "Mm, melnbaltā (scēna laikam) bija "draiski". Nofokusēju acis, istabā, izrādās, esmu viens.

Jāmeklē bija YT, ne Soundcloud. Lūk arī saulainais Люк Lemon no 5' Nizza:
https://www.youtube.com/watch?v=fQF5fwg-mFs

Bijām ar G arī uz viņu konci, kaut kādā kreisajā klubā Juglā, kad viņi bija Rīgā. Koncis, un pa dienu?! Jā. Lolbijavērc

Par spāni Rīgā, ap laiku, kad G tikko sāku iepazīt. Bija jau, vai nebija vēl, neatceros, bet sapratu to norūpējušos prātu. Likās smieklīgi, kaut pats dabūju pirkt mauku. Spēlējām G draudzenes mājās kārtis uz apģērba gabala novilkšanu. Man toreiz labi veicās kārtīs, un paspējis biju novilkt tikai zeķes.
Atnāca spānis, tāds serious, un uzzināja, kā spēlējam. Es sajūsmā viņam pretī smējos, viņam tikko uzzinājušam spēles noteikumus – "I lost my socks!", un rādīju savas zeķes. Viņam viss labirints nobruka priekšā acīm. "Tik nepieskaitāms, vispār nerubī neko." (izskatījās tajās iegruzītajās acīs, ka viņš tā nodomāja) Viņš laikam mēli izkāris, gribēja ļoti nopietni tam visam pieiet. Aizbrauca no LV, smagā aplauzienā.

Ārzemnieki te (vismaz 2 gadījumi, manā pieredzē), ierodās slimi. Ar holandieti braucām uz neformālu ballīti dabā. Es viņam, jau sen lietojošs (bet ne todien), mašīnā kompostrēju smadzenes, "a kā tur ir tā un tā? Srsly, tu pat nepīpē zāli?". Kā es viņu izbesīju, bet liku mierā, kad sapratu, ka nevajag. Viņš elsa par skaisto G kolēģi, un TIK serious, vispār bez humora izjūtas. Bļa, tik žēl palika, un priekš viņa nekādas ballītes – lai iet gulēt. Mēs labi pavadījām laiku, kaut G kolēģe ir tiešām skaista un ļoti cool, un citkārt pālī esmu rakstījis epastu, kad viņa vēlāk jautāja G "ar Armandu viss kārtībā?". Esmu atnācis tajā laikā arī pie G uz darbu (viņas tobrīd nebija uz vietas), ar pudeli rokā, un izplājies birojā, savā tolaik elegantajā ziemas kažociņā, visiem stāstījis smieklīgas pasaciņas, vēlāk saritinājies uz grīdas, un teicis, ka te nu es tagad pagulēšu. Dabūja mani prom, cieņā un neziņā mulstoši, laikam, tikai kad G ieradās.

Ēm, drusku ļauni, bet holandieti mēs pavadījām uz kaut kādu cargo kuģi, braukt tvertnēs, jau pēc ballītes, un G kolēģe vēl kaut cik viņam juta līdzi, bet es domāju "pisies nahui"

Let us take "Arabian Horse - Gus Gus"
Esat dzirdējuši par Arab Strap? Esmu mēģinājis, un aizmirsis vēlāk noņemt, jo man nav pro sex rotaļlietu. Tā ir jāatsprādzē, kad beidz. Sex toč neinteresē – zero, tikai padalīties pieredzē.

Ir Boy with Arab Strap. Ļoti inteliģenta angļu banda. Neatceros. Tas ir tikai albuma nosaukums. Jāmeklē. Belle & Sebastian, tātad.
Sleep the Clock Around, ko reiz ierakstīja draudzene. Tur ir mana sirds. Tur ir visiem sirdis, kam tādas (haha) vispār ir.
Vēl viņiem ir ļoti silta dziesma I Want the World to Stop.

Virginia Rabbit, Tev nepietiek manas atvērtās vēnas? (nebīsties, ne vēnas te griež, ne adatas, pat ne drugs)

Tik siltu džemperi neviena vecmamma nevar uzadīt kā Sleep the Clock Around

Too bright, to even see the sun, more and more sand in my eyes
/Gus Gus - Arabian Horse/

Piezemējoties. Nēģerītim birst ierakstu kompāniju līgumi uz galvas. Svētdiena. Šovakar būs jāizsvilpo vēl kāds caurvējš epastos, dodot revolut konta nr, kaut VID vēl JOPROJĀM nav nobloķējis habu. Viss uz mammas labticību. Pašam naudas jau nedēļu nav. Visu ņemto piķi gan viņai atdošu.

Massive Attack ir visstiprākais, kur smelties.
Ticu, jums arī acis redz cauri liesmām. Atsauce uz MA - Pray for Rain

Vislabprātāk eju gar pašu putekļaināko zemi, tik pateicīgs esmu, ka varu būt vispār virs zemes, rīt putekļus, un redzēt sauli, driftot cm virs

See? Massive Attack džeks palīdz ar reālu stafu Ukrainai (taustāmu palīdzību), un pats, vienkārši attieksmei, inkognito aizbrauc uz UA, un uzpūš grafiti, mākslu, un neviens viņu tur nav redzējis. To es saucu par sirdi. Visi zina tikai Banksy.

Bono ir miljardieris, ja saeju snobā. Kruta tikties ar Romas pāvestu, un stārā pateikt pāvestam, ka viņam ir elegantas Gucci kurpes, iestāties par visādiem freedom, bet Bono, tev nekad nepietiks vienas kapeiciņas līdz Massive Attack sirdij, kuri naudā ar tevi mūžam nevar mēroties.

Bērns arī lasa zivi. Visu dienu aizmirstu uzpīpēt zāli, un dienām varu aizmirst. Ironiski, ka vēl nav beigusies. Ir vienalga, bet jaunais augums zem lampām, ir nobendēts – pēdējā mēneša šīzē nepieskatīts, un nomira māsiņas. Naf vairs zāles drīz. Augus žēl, jo viņi ir (bija) dzīvi.
I Want a World to Stop.
Viņam jāsaprot, ka arī zāle ir narkotikas, kaut jau ir fanā, jo paps tā dara. Viņam patīk mans mindset. Not worth to follow.
Redzēju jaunu puisi, kas uzkāries uz zāles. Man paveicies, pat no kokaīna nekļuvu atkarīgs, labu naudu tur iegāzis (labu, lietotu mašīnu nopirkt, ar dzinēju, kādu gribēji, e?), un pārtraucis, tikko beidzās nauda, bet katram tas ir ļoti individuāli. Arī zālē laikam var būt atkarība.

To, ko bērnam stāstu par drogu, ka bs ir robeža starp legāli/nelegāli, arī aptieka ir vnk receptes – starp farmāciju un drogu, arī tur nav robežu. Viss ir vienā maisā. Brīdinu, kas ir bīstami, un nešķirot pēc ahūnā sabiedrības zombie. Pastāv reālas briesmas, no kurām viņu atturu, bet ne bs, kas nāk no ārpasaules.
Alko un cigaretes ir pirmais why not, rēķinoties, ka tik viegli pieejamus, kādreiz mēģinās. Vnk saliku drošības jostas, lai pēc iespējas nenopišās pa taisno pret zemi.
Daudz izsmalcinātākos līmeņos bērns ir informēts

Par atkarībām. Tas ir TIK bīstami. Jo bērns redz – visi apkārt smēķē. Un nezina tās lomkas, kad mēģini pārtraukt "tik neitrālu ieradumu", pat vispār nevarot pastrādāt, jūkot prātā bez cigaretes, un manu pseido alkoholismu, kad varu tupēt ierāvis kaku 2 gadus (for real 2 gadus), un tad nopisīs kā Kasparu no 9-stāvenes augstuma, izsitot visu seju līdz skrūvēm. Nezinu kā ar pārējām drogām. Tikai legālās mani ir izmērcējušas vircā.

Ko Apinim vēlreiz jāraksta vēstule, balansējot uz police piesaukšanas robežas?
Dirst ejiet.

I dont need to need you, tell what me what to do

Depeche Mode (all stars are here)

Teksts Nadīnei ap 1996-1997, ko rakstīju no rokas, klausoties dziesmu:
Depeche Mode - It's No Good

Neviens, pilnīgi neviens nav attapies no alkohola, kas tur bijis.
Spītigākie pūdeļu kluba biedri neattopās. Kārlis, kas dzīvo laimē ar sievu un bērniem Dānijā, teica, ka ir uz nopišanās robežas.
Iokaste vnk sagāja tādā sūdā, bet nedzer joprojām. Tad labāk dzert, ja jākļūst viņam.
Alkoholisms ir strupceļš. Manam tēvam tas aizgāja līdz suicide.

Visu bērnam pateicu. Viņš par mani uzzina no cibas. Var nomest apgriezienus.

Tās ir vecas mašīnas, un 6L tolaik, mierīgi iekļautos 3 litros.
Kad G nopirka to brīnumainā kārtā, ideāli paveikušos mašīnu, tupējām pie bampera, pīpējām, abi vēl satraukti. Man bija jābrauc uz māju, jānoparko tas trakais, tikai 2,2 ērzelis. Jautāju "ja es sadauzīšu lupatās, tu joprojām ..[..].. (lūk, tika precīzi neatceros).
Ne acu plakstiņa. Un tā es uzsitu visas tās krutās mašīnas laikā 2 spiedogus uz bampera. Reizi, kad kārpījos sniegā atpakaļgaitā, un pēc n mēģinājumiem, izkārpījās ar švunku, un iepisa priedē, un otrreiz dzīvnieks, piedodiet. 145 pa brīvu šoseju, skaistā, saulainā dienā, no Latgales uz Rīgu. Zirgs, suns, cilvēks uz zirga. Yesterday, suddenly, kā tur bija? Jau pēc visa visa, aizstaigāju tos desmitus metrus, paskatīties riepu pārpalikumus švīkās uz asfalta.
Suns. Izkliboja no grāvja, un drīz vien pārstāja, un priecīgs luncinājās.

Stāsts smuks nav

Tev bail nav? Tā jau ir citu enerģija.

šobrīd zodz

Mm. ok, lai neietu sviestā.
White Stripes - Hardest Button to Button

lolirtikvērc

drošibas jostas ir stilīgi. patīk, kā tā strīpa nostiepjas pāri krūtīm