zivs - 8. Aprīlis 2023

Nē, Antwoord ir burvīgi. Tieši tik slimi mēs visi esam. Es nerunāju par tiem, kam ir tiešais path pie Dieva. Tas ir viskolosālākais parasta cilvēka pārstāsts, kādi mēs VISI esam.

Full respect.

Domāju, kāpēc man viņi liekas sliktie. Biju aizmirsis, ka viņiem klipos mēdz parādīties sātana zvaigzne. Tad viss, arī bērnam nerādīšu. Ejiet dirst, Antwoord. Nomirt vai nē, mani tas neinteresē

Tikai tagad ir drosme meitenēm, un paģiras visu katalizē. Vai tad man nebija paģiru vēl pirms 2013? Ha, delīrijā 2011 mani dresēja ar 2 top lietām. Tas sātanistu koris, ko es redzēju ar acīm, guļot visbaisākajā naktī (un pārējās 2 dienas bija vēl drūmāks sātans). Tātad, tas sātanistu koris dziedāja "Mums ir pudele, mums ir meitene". Nu tā, ņēma uz slapjo. Ņirgājās radio pārraidē. Rādīja, ka man pieejama meitene, sēžas ar vagīnu uz pudeles kakliņa. Glīta meitene, iekārojama. Jūs esat redzējuši sātana priesterus? Es esmu. Gulēju blakus mani nicinošai G, kas man veselam novītināja pimpi. Man no G sāka nestāvēt uz meitenēm, tikai pats sevi varēju apmierināt. G ir damage. Tik ļoti biju vajadzīgs, ka pirka mani par lielām naudām, tobrīd es pats pelnīju tikai reizi gadā, un ļoti daudz, bet pārējā laikā ēdu no viņas rokas.

Kāpēc es to runāju? Tik ļoti daudz gadu vēl jādzīvo, un mans maindsets nav ok

Attaisnojums dzeršanai ir whatever. Ar Jāzepu vardarbīgi barojam kaķi. Man saplēstas rokas, riktīgs meža kaķis. Kaķis mirst, ir audzējs, un mēs cīnamies viņu barot no tūbiņas. 10 dienas es dodu laiku, lai viņa pati sāk ēst. Man pietiek klausīties Nine Inch Nails, griezt rokas līdz gaļai, kad G un pat Mārtiņš vēma no whatsapp bildes (šas ielikšu no 2019, ja atradīšu). Pēc 10 dienām, nojaušu, nesāks ēst, ir jāiemidzina Lauras kaķis. Es atsakos just, man ir tik daudz dzīvē sāpējis, ka no more.

Nē, neatradu. Zinu, ka esmu jau meklējis. Laikam tas nebija ar ko lepoties, tas bija tiešām drūmi, un to bildi pie hc pūliņiem es meibi atrastu, bet tātad laikam nevajag.
Atradu bildi, kāds spēlēju Borderlands. Tobrīd (gadus senāk) Kristīne bija prātā, pro geimere, kad setapoju šo tēlu, močīt monstrus sorķīrā.

Diezgan traki ir tas, ka viņa izskatās pilnīgi labi. Pilnīgi vesels kaķis, bet Laura bildē pat redzēja, ka nav vesels. Un vispār neēd. Cietsirdīgi, vienkārši nogalināt, ja neredzi, ka mokās. Prāts šeit būs palīgs, ne sirds

Kāpēc es spēlēju ar sievietes tēlu. Jo rakstīts jau, es esmu meitene, Dievs pēdējā brīdī pārdomāja, un piedzimu puisis, tāds, ka maz neliekās cik puisis, bet iedeva līdzi izpratni kā meitenei.

All stars in one, es pateicos par šo burvību.

Niecīgās LMA psiholoģijas lekcijas. Anime un animus (vai anima, nezinu gudras lietas). Mēs esam puisis un meitene vienlaicīgi. Jungs sasniedza absolūtu, jo savienojās prāts un Dievs.
Es tik maz esmu lasījis tik interesējošas tēmas.

Ē, pag, a kas tad ir ar puišu izpratni? Garāžas jociņi? Tu esi tik cool, ka jānomirst tagad, jo vai noturēsi sevi līdz nāvei tik dzīvu?

Tu domā, tu nesabruksi, kad beigsi dzert? Redzēs, kāda tev kiška

Atradās ziņkāre leitestiem. Resorts cepjās, who cares, viņš runā par rakstīto.
Ko man? Sidrs uz galda, and no future.

My name is Luka, I live on the second floor, I live upstairs from you, yes I think, you've seen me before.
Man nav jāskatās guglē, vai jāklausās. Tā ir tik sexy beibe. G laikā es viņai piedēvēju visu, kas man patīk, lai celtu viņu savās acīs. Viņa ir bijusi Suzan Vega, /Ninty nine luftbalons/, neatceros kas vēl. Seksī, skaistām kājām, gariem matiem. Pat daži draugi ievēroja viņas sexy kājas, un nekautrējās to pateikt.

Un vienīgais interesantais, ko palasīt, izrādījās zivs.
Varu pāriet atpakaļ uz savu dzelteno lapu.

Sex Pistols. Nooo future, noooo future, for (UK?) me.
Bļag es esmu spotifaijs. Man viss glabājas galvā.

Jānoklausās panki

Ļauju arī Nirvana. Nenormāli spēcīga banda, pohui depresija, viņa jau brien drošiem soļiem.
Vācu val skolotājam, kad 18 gados pats biju darbmācības skolotājs, teicu, tas ir tik iedvesmojoši, ka Kurts izdarīja pašeni - tas parāda viņu mūzikas dziļumu. Viņš teica shut up, tu nesaproti par ko runā.

18 gados es biju vēl pilnīgi bērns. Strādājot par skolotāju, biju ar pildspalvu izkrāsojis uz džinsām "fuck them all", pamatīgā izmērā, pa visu staru. Kolēģi, tikai ne krutais vācenes učuks, nezināja kā pret to attiekties.

Es mēdzu sedēt viņa stundās, un man tiešām viss līp klāt. Vācu val vispār nezinu necik, bet nu tik daudz iemācīties, ko tie lohi nesaprata. Bērtulis, laikam bija uzvārds, vienā no stundām, kad lohi nepiedodami ilgi klusēja, es pateicu atbildi. Vācenes učuks palika uz pauzes. "Lūk (bļeģ, jūs stulbeņi viņš nepateica), cilvēks nezina vācu valodu, pat viņš zina (pisieties dirst ellē, laikam būtu viņa teksta noslēgums)

Kaut kas nesanāk ar skaitļiem. 18 man bija 1991. Kurts nomira stipri vēlāk. Meibi man jau bija 20. Vienalga nesakrīt, bet saruna bija, un es sāku skolā uzreiz pēc vidusskolas.

Konkrēti atceros 1995, kad raudot staigāju pa Vecrīgu, mainot kasetes puses, klausoties Unplugged albumu.
Čota ņepoņemaju, jo saruna ar vāc učuku bija konkrēti, un tas ir pavisam cits gads, ne kāds tur 1994.
Neko tgd tad vairs nesaprotu.

Iepriekšējā stāstā ar skaitļiem viss ir šreijā. Tā nevarēja būt, 1995 jau bija G, sākām pisties 1994, un tur sen nebija nekādas skolas. Bet es neesmu nojūdzies vai piedzēries. Kā mēs varējām runāt par Kurta nāvi, skaitļi fucking skaitļi. Kā to tgd saprast?

O, par manu teroristi, G! 199... gājām gar staciju, un viens mužiks dzirdēja "esmu tā izpista, ka kājas neiet kopā" (acis otrādi, ka gribētu tā vēl) bija sweet, man liels kompliments.

Vairs tā nebūs, un tad var runāt. Jau rakstīju. Tās orgasma acis. Fuck, scary shit, man parasti kļuva neomulīgi, līdz pieradu, ka laikam tā ir

Par izvarošanām. Ir bijusi reize "paņem mani ar spēku!". Un tad reize "tu saproti, ka tu tagad mani izvaro?" Es momentā apstājos.

Vaginālais bija mūsu must. Es laikam nemācēju mēli, un man bija poverī, neinteresēja likt pimpi mutē, cik pamēģināju. Tik kolosāla, slapja peža. Jokojāmies par bērniņu, abus tas uzvilka. Slapjas lietas, viņa gaidīja to no manis jau pirmajos gados.

Muļkis, ej gulēt.
Pag, jāaiziet uz istabu pēc šnabja.

Pisties bija tik cool, kas tobrīd šķita mazsvarīgi.
Es negribu te rakstīt vēl skaistākas detaļas.

Veca cilvēka demences atmiņas.

Miris. Priecājas par slapjām pežām Lielajā Piektdienā, un ir nolēmis kaķi nāvei (jo neēd sučka vispār neēd, tik daudz cik spīdzinam ar Jāzepu, saskrāpetām rokām, vardarbīgi ieplešot mutīti, un barojot extra barojošu pastu).


Alko ir tik truls. Tgd uzpīpēju zāli, un cits maindsets.

Overpowered. Tas laikam ir alko, citu izskaidrojumu nav. Pat ad neesmu 2 dienas ēdis, aizmirstiet par šņaukšanu. Nav vairs tādu zāļu aptiekā.

Tas ir sex. Dzekam tā sagribējies, kaut to neredz. Var lekt kājās. Morāles nekādas, viss vienalga.

Peace, glatoks šņabja un tēlot iemiegošu

Iekomentēja par kaķi. Tad nezinu, kā mani teksti nolasās.
Tas, ka es vairs negraizīšos ir kaut kas cits. Kaķis dzīvo tikai ar piespiedu barošanu. Pirms veta jau gulēja bezspēkā. Jā, redzami vēl necieš. Bet viņa mirst, un piespiedu barošana ir "jūs aiznestu nonāvēt, ja cilvēks tikai ar "atsāpinātājiem" vēl izskatās šeit un dzīvotājs?"

O, 8. aprīlis, diena, kad 1994 pirmo reizi satiku G.

Izpistu G, ja spētu, bet tikai ja viņai jau nebūtu uzšāvējs (leksika kaut kur saklausīta).

Kniebties sākām tikai rudenī.
Fāk, kā šī nedēļas atturība iespaido.

Vispār, man vajag tikai nedēļā reizi, bet alko pusreibums/pusathods.

Man ir tik sūdīgi, ka vienalga kāda vagīna
Kaut kādi panki. PND laikam. Lūk, kruti džeki

Ei************************************, tu skaistā meiteneee, kāpēc tev nav grebene

************** ir kaķa rakstītais

Dzer no manis asinis, cik man vēl ir atlicis.

I really wonder why, man nav pat balss, lai dziedātu, un ģitāras mēģinājumi bija ugly. Es visu pasaules mūziku zinu, ko esmu dzirdējis. Why?

Un tagad kas ļoti silts. Es redzēju to beibi irl, kas dzied, viena metra attālumā.
Brian Molko arī bijis metra attālumā, Pulkvedī.

Please, click




I got airplain ticket and nowhere to go.

Nelasu leitestus, dzerot. Ielīdu randomā, un poverī. Mans žurčiks ir vienīgais, ko vēlos lasīt.
Zemfira - Progulka. Ti bil schastlivij i pjanij. Moji koleni zamjorzli. Sluchaino padali zvjozdi, v moji pustije karmani.
Es nevaru citēt bezgalīgi. Bonus, kā man wokam, viņai patīk tikai meitenes. Seksualitāte cilvēka kontekstā, ir pilnīgi pajāt. Es redzu, kad deg, un tikai to man arī vajag. Līķi nedeg.

Fāk, redzēju arī to 2metrīgo Placebo buņģieri, Spīdēja viņa galva. Meitenes laikam jūkot prātā no viņa, kā dzirdēts. Nu, man poverī. Bet visa banda Pulkvedī. Mēs ar tobrīd vēl draugu, Mārtiņu, dirsām karstu, ak manu žēlīt, Placebo pilnā sastāvā, tā vnk izguļās pa dīvānu, un tad Brian lēkā blakus, Pulkveža DJ setā.

Ar Jāzepu nebūs viegli. Viņš ir redzējis pārsvarā trash. Ugunsgrēks, Viņas melo labāk. Viņa mamma izdabāja, un kino viņš redzējis pārsvarā Disney.
Bļeģ ar slapju lupatu Guntai pa purnu, bet es drausmīgi kodu, lai spētu piedāvāt ko citu.

Nu, PND, Vagīna, laikam nav, ar ko sākt.

Tarantino, lūk, necienu. Manā jaunības izaugsmē, bija cool džeks, jo draugi tā domāja. Par laimi tādi draugi beidzās.
Egoistisks kretīns. Nicinu, zero par viņa filmām.

Tikai aptuveni nojaušu, kas ierakstās pie man jaunuma "woke". Tas laikam ir kas slims, uzspiestas greizas vērtības. Bet ja cilvēkiem nepatīk, tad tas ir mans. Cilvēkiem nepatīk homoseksualitāte. Man tieši ļoti der. Neviens nerunā par iegribām, bet ka tu tā jūties, un nespīd savādāk. Mūķenes mamma ir lesbiete, tēvs gejs, sagājuši kopā, pad savienībā izvairīties no skatieniem.

Es joprojām piedāvāju izsist zobus homofobiem.

Natalie Imbruglia - Torn

Nākamais YT klauvē Brian Molko. Very very sexy boy

Gus Gus beibe nebija viena metra attālumā. Viņa gāja garām, tad, kad biju atraidījis Agust (jo come on, es esmu pāķis, un ne puikas, kaut mani elki), nicīgi uz mani paskatījās. Meibi pat drēbes saskārās.

Bija mazais Oskars. Mazais, lai atšķirtu. Bija divi Oskari pārtijos. Otrs, franču leģionā, tagad drāž G.
Kārlēns teica nav nekāds brīnums, ka tu viņam esi elks. pusaudzi sabarot ar drogu, un kad tev ir pilnas kabatas ar naudu.
Bijām tajā pašā Purvā, varavīkses klubā, un vēlāk, jau rītā satikām tos gejus, tusējam pie mašīnām. "Brauciet mums līdzi". Tad teica "Ok, saprotu, vīriešu sekss'n'stuff". Es sargāju Oskaru. Viņi to novērtēja. "Tas ir nenormāli cool, ka tu rūpējies par ļoti jauno
(vecuma ziņā) draugu".
Viņa kaut kāds radinieks, meibi kaut kas brālis, neatceros. "Tu dabūsi aknu cirozi, ka iebaroji Oskaram kokaīnu". Viņš bija anyway predisponēts. Viņš bija, dod man visu, kas tev dodams. Es pat neiedomājos, ka 17 gados. meibi nevajag pirmās drogas, kokaīnu.
Atcirtu viņa radiniekam, labi ar ripu apsities "spogulis tev pretī, es nepieņemu tavu lāstu, ej atpakaļ"

Osītis bija tāds, ka viņu vispār nevarēja saprast. No pure ebreju ģimenes. Tajā reizē, ar geju klubu, mēs sēdējām ar ripām uz kāpnēm, un viņš atzina, ka tik krutu džeku vēl nebija sastapis. Tas, ko Kārlēns teica, nav liela māksla, ja drogas un nauda vnk ģībsti cik daudz.

Ilze bija Kārlēna družka. Atbraucu no otrā bēgšanas mēģinājuma, pēc Norvēģijas, kad tieši tajā vasarā tika izdots jauns A-ha albums. Es dzirdēju, kā Kārlis ar Ilzi kniebās blakusistabā, meitenēm ir tik skaista balss mīlējoties, un domāju par savu sapņu beibi, kuras nav. Gulēju G istabā, individuāli, savā Norvēģijas guļammaisā.

Mums ar Kārli bija connection, kaut pālī (un es vēl nebiju alkoholiķis) man nenormāli dirsa virsū. A-ha albums mūs savienoja, jo es to dzirdēju Norvēģijā, un Kārlēns saslima ar to Rīgā

Ak jā, kā mums ar G atsākās, jo es bēgu no viņas, un totāli netuvojos pēc Norge. Man vnk vajadzēja kur palikt. Es nopelnīju padsmit kilo, kā jau vnm, un pilnībā izvācos no viņas mājas. Neatceros vai pisāmies, tas būtu shame on me.
Kaķis saveda kopā. Saplēsa mūs, asiņojošus, kad paliku pie G, uz kaķenes dzemdībām. Viņai nekas neatlika, kā pārvākties uz manu pritonu Valdemārielā. Un tad jau vairs neviens nevarēja kontrolēt, kas notiek

A-ha ir tik cool. Tieši tik viegli vēlos uztvert dzīvi

Vēl negribu līst leitestos. Komentārs no nistagms ir milzīgs kompliments. Domāju, ka viņš sāpes ir redzējis daudz dziļāk.

Kad gāju apskatīt istabu Valdemārielā, pašā centrā, pe LMA, es skatījos uz tām durvīm, kuras slēdza vaļā, es skatījos uz durvīm, un redzēju tur uzrakstītu Mitsubishi. Tā bija aktuālā ecstasy pill. Tā sauca ecstasy, tolaik. Nezinu kāpēc, biju pilnīgi skaidrā, bet es laikam redzēju. Aiz tām durvīm darījās, ka man nav ideju ko domāja istabu kaimiņi.

Tur drogas no manas kabatas gāja ap 200 latu brīvdienās. Kaimiņiem vispār nebija miera, tas bija klubs, bet neviens tā arī neko neteica, ka tur bradāja cauru diennakti, n-tie cilvēki. Visi, tagad coolie un nenolaidušies jaunie draugi, drūmi (nope, ar prieku) ņēma drogu. Viņi ir preses anālēs, tikai es lūzeris.

Marts Pujāts, vairāk nedrīkstu neko stāstīt par viņu, viņam ir special vieta visā kontekstā. Stāvēja pāri visiem mums, kas ar sintētiku katrs savā stūrī kaut ko zīmēja rūtiņu lapās, klausījās Massive Attack, un ko tik vēl nē. Mēs nevarējām Martu izturēt. Viņš drogu neņēma, tikai alko, provocēja, lika rokas mums virsū "es tevi svētu". Bļa, ej dirst, gribējās viņam teikt. Neviens nesaņēmās, jo mēs bijām ļoti iekļaujoša sabiedrība.

Man ir garlaicīgi, tāpēc teksts.

Somijā, kā sauc to galvaspilsētu, biju ar divām beibēm, G un Juliānu, viss par manu besīgo naudu tolaik. Kokaīns līdzi, bet man tā patika ripas, ecstasy ir tik nenormāli forši, pāri visām drogām. Kas ir pamēģinājuši, ir zaudējuši, jo tur redzi, kā tu esi paredzēts, pilnīga pieņemšana, nestulbs prieks un mīlestība. Pure Dieva valstība (piedod, es tā nedomāju).

Stokholma, laikam nē, Helsinki. Drausmīgi garlaicīga pilsēta, tur nav ko darīt, #turkodarī. Meitenēm ļoti patīk kokaīns. Pārbaudīts uz dažām. Bet man vajadzēja Mitsubishi, koks tik ļoti nebūt nepatīk. Jautāju viesnīcas recepcijā, klusām, kur te var dabūt pill? Jau rakstīts – G man uzdāvināja atstarojošas krāsas sudraba Mitsubishi uz melna t-krekla. Rīgā neviens nerubīja, pat Casablankā, kur dejoju tā, kā man patika. Varat iedomāties, kā brīvs cilvēks dejo.
Helsinkos man sauca urrā klubā, fokusējot skatienu uz Mitsubishi logo.

Nu, G nevar dot ecstasy. Traka mammīte. Es viņu nevarēju savākt, kad apēda veselu. Pat ar visu ripu mani neatstāja saprāts, un tikai skatījos, lai nesataisa sūdus, un tas nebija viegli, jo pastāvīgi situācijas. Bīstamākais, ka pilnīgā pohujā atteicās iet prom no kluba, un brauca augumā apsargam, tā, ka jau vairs nebija cool. Mēs taču esam on drugs, saproti, ka to piefiksēs, ja būs problēmas.

Sēdējām uz apmales pie Saeimas, un viņai tā pēra, ka jau esot viņai parādā lielu naudu, kas nekad netiks atdota, teica "es pilnīgi tevi saprotu. lūdzu, visi šodienas tēriņi uz mani." ecstasy ir vairāku stundu orgasms.
Bija nauda, auto, un vienu vasaru es nonstopā braucu pie dīleriem uz Vecmīlgrāvi. Bet ecstasy ir zema tolerance, ļoti ātri vairs neķer. Izmēģināju vienu vasaru. Tā laikam bija vienīgā nelegālo narkotiku atkarība, bet apnika pat tā.

Ā, jā ecstasy mēdz būt dažādi, arī traki un sūdīgi. Toreiz, kad G gāja ārā no rāmjiem, tas nebija Mitsubishi, bet zilonis – ļoti stiprs, un ne tik mīlīgs pēriens.

20 ecstasy vienā weekendā, ir mans rekords. Draugi zināja manus apjomus, bet jau sāka kļūt tramīgi "come on, tev tiešām vajag vēl 2 ripas?" jau pēc cik tur. Ozij, ej papīpēt.

Superstiprais ķermenis.
The Knife, viena no mīļākajam elektronikas bandām, arī sintētikas, vismaz kādreiz, tagad laikam vairs nē. Es arī vairs nē. Nelegālās ir daudz mazāk bīstamas par alko, jo ir saprāts (es nedomāju, neesmu lietojis opiātus, kas tiešām ir baisi)

Ak jā, kāpēc The Knife. We share our mother's health, ir tāda kompene viņiem. Tik veselu mani uzbūvēja māmiņa – iedeva perfektu ķermeni.

Kad ecstasy noteikti nevajag. Kad esi mājās viens, un tad tevi tracina pat kompjūters. Nekur negribi iet, un no ecstasy lūgtās brīvības, fāākin ciet, jo esi cietumā.

Nu, pārēsties arī nevajag. Drošības pēc, ieliku zem mēles divas, jo šķita, ka jaungada sagaidīšana Depo, paredzami sucks. Un tad es tur nosēdēju zem galda trīcošs. Reāli pavadīju jaungada sagaidīšanu drebinādamies zem galda. 2 ripas ir ļoti daudz, ja neesi ilgi ņēmis

Ecstasy brandu Mitsubishi stabili apmaksā tā kompānija.

Rīgā biju pazīstams ar japāni, kurš te uz laiku. Strādā Hondā par plastisko dizaineri tiem kaļķa modeļiem.
Aizrautīgi stāstīju cik man ļoti patīk Mitsubishi, arī kā mašīnas. Bijis tikai Subaru, un tas ir labākais auto, kas man bijis (atkārtošos vēlāk).

"Tu nezini ko Mitsubishi darīja @ WWII. Tie bija reāli noziegumi" Sanāk, kurināja karu. Mm, nezinu, no viņa uzzināju.

Subaru. Fāk! Zinat, kas esmu rallists-pisējs, kā Kārlēns mani apsmēja, Juliānai klātesot (bet es neesmu Juliānai pat pieskāries, thou uz koka mani reāli vilka gultā).

Subaru es tā drāzu cauri sniegiem. ar mazo Oskaru nakts vakarā aizbraucām uz Kundziņsalu, un pizģec kā gāzām. Draugiem ir bijis bail braukt ar mani. Pohui, gāzām, jo pūkains sniegs, nav neviena tuvumā. Fak, es knapi varēju izsekot gaismām, un huju, neredzu kupenās, ka līkums, un mēs lidojam. Pamatīgi, salaužot krūmus. Tas subārs, pārslēgti diferenciāļi (subaru ir iemontētas rallija opcijas by default), mierīgi, vienkārši pa necaurredzamu sniegu, cauri salauztajiem krūmiem, atpakaļgaitā tiek uz ceļa, pa vidēji stāvu nogāzi.

Subaru, ir fakin mašīna, ko noteikti iesaku. Nav tādas vietas, kur viņa nevar izbraukt. Tajā pašā Kundziņsalā, citu dienu, uzkārās sērsnā, jo apakša guļ uz sērsnas, un riteņiem vēl par maz attālums, pieskarties zemei.

Par koku un Juliānu vajag atsevišķu, īsu tekstu.

Meitenēm tiešām koks darbojas kā savādāk, arī ripas. Un gulta nav metafora. Mani aicināja uz otro stāvu, kur ir viņas guļamistaba. Es sāku saprast, ko no manis grib, un nosarcis spēlējos ar viņas pusbrāļa mantiņām pie gultas, kur viņa mani gaidīja. "I need a fire".

Nekad. Un tas ir žēl, man pirms slimības ir bijušas tikai 3.

Mājās pie G atgriezos uz 140 pa valdženi no mangaļsalas. Policijai, kad reāli bēgu kā filmās, bet noķēra, teicu "nekā tāda nav bijis". Rakstījis jau esmu – viņi pa to pašu valdženi man metās pakaļ uz 190, un viņiem esot mājās bērni. Kā viņi uz mani skatījās, kad teorētiski rādīju viņiem faku. Padomāju, ka kabatā ir koks, un nedirsies, ļoti slikti var sanākt

Ak jā, Juliānai pieskāros, kad 2000 aizbēdzis no G, viņa mani uzmeklēja čierī, kur īrēju dzīvokli.
Kāpnēs es apliku viņai rokas. "beidzot no tevis ir pieskāriens" Tas arī bija viss. Aizgājām uz lokālo nočņaku, un neatceros kā beidzās. No touch, pilnīgi noteikti.

Bija mums geimings ar Juliānu. G piecieta. Somija nebija vienīgā. Es tā parasti ceļoju, ar G un tā brīža simpātiju.
Igaunija vai lietuva, kas to atcerās. Nelieto viņa, bet toreiz izšķīdinājām alko gramu pulvera, un mēs nodzīvojām kopā nakti. Ā Saaremas kaut kāda mazā blakus sala, kur ir tikai viens benzīntanks, un nekā vairāk uz salas. Viņa ļoti mani gribēja, G nogurusi no šoferēšanas gulēja. Bija poverī, varēja braukt ar alko, uz salas neviena nav, tikai pasakaina daba. Mēs, iedzēruši brendiju ar kristāliem, tupējām mašīnas gaismās, sarunājāmies, un man bija ļoti žēl G. Viņa mūs vadāja, un te mēs tupam, it kā slepeni no viņas sarunājamies.

Nu jā, un bija aizdomīgi smaidoša, kad dienā ar G atnācām no meža, kur nezin kāpēc mums bija jākniebjās. Man taču tolaik bija whatvever, kniebiens bija tik pietiekami, ka neinteresēja

Diena slikta. Pamodos

Stāvu pie mājas, joprojām. Kā negribās iet augšā. Jāzepam jau ir predisponēta atkarība, nodota no paaudzes paaudzē. Visi mani tēvi bija žūpas. Viņam tas ir minecraft. Pat neēd, un sev nesagādās. Teicu pa dienu, ņem maciņu, aizej sev nopirkt ko ēst. Nope, kompis nav atstājams ne minūti, labāk badā. Nezinu, ko viņš vispār ēd. Esmu redzejis, ka nagla izēd mammai uz nedēļu gatavoto. Ir ļoti sirsnīgs, bet kaut kad vispār nepadomā kā citiem.
Rāvu viņu, vēl bērnu, ne pusaudzi nost no video. Tur bija ķipa challange (vai tā to raksta?), "kurš varēs noskatīties, nepagriežot galvu prom". Tur bija dokumentālie. Viens no sižetiem, smagais auto nojūk, un iemaucas apmalē, paņemot zem sevis cilvēkus. "tu saproti, kas tur notiek?" Neko nerubīja. Izstāstīju, un ja vēl nepielec "tu gribētu video, kur tavam kaķītim lēnām novelk ādu?" Tad bija momentā atbilde. Pirms tam nesaprata.

Oi, neveikli pirksti skatoties komentāru, nodzēsa. Varu atkārtot "policija tevi savāks, narkomān"
Tas, čist ir nefolks. Tāds viņam prikols, un anonīmisms, viņa kontekstā, nav gļēvums.

Citiem, jebkādiem, būtu ieteicis saņemties drosmi, lupatiņām, cik nu var