zivs - 7. Jūlijs 2022

Labākais, tiešām, uz šo brīdi labākais, ka Hurt sarakstījis Reznors (kā mani kāds apgaismoja cibā).
Johny Cash mūzika nepavelk po žizņi, bet Hurt mani ieinteresēja dēļ normāla manas dzīves atstāsta.

Parasti piededzinu vai pārsālu. Pārsālu vienmēr, jo ir individuāla izpratne, cik sāļi ir garšīgi. Nepiededzināšanas padomu teica cits stārs (ne jau žurnāla vāka), ļoti asprātīgs cilvēks, LV mūziķis, kad visi bijām so so, dienas pašiverējuši. Nolasīju savas domas no prāta tekstā, un nobeidzu ar kaut ko wēēk. Viņš klusām man adresēja "drusku piededzināji", ļoti delikāti, lai citi tam nepievērstu uzmanību. Biju pateicīgs, ka redzēja un pateica, un tik saudzīgi. Tā ir vienam otru jāmāca un jātaupa.

Dievinu miseni un filmu. Tie ir pasakaini delikāti mesidži. ^Visa^ ciba ar mani runā. Tā daļa, kas ar mani runā, paldies, es klausos, un kalibrēju sevi. Ko es dodu apmaiņā? Neko īsti, es tikai mācos, kaut būtu jābūt gudrākam. Gribu dot. Ar gribēšanu par maz. Nav egoisms, man ir tik maz ko dot, pret to, ko saņemu.
Paldies, būs pagaidām ok?

Vienu YT es nesaprotu, tiešām nesaprotu – kā var caur semi-underground kompozīcijām, citkārt pat depresīvām, laist idiotu dzīvespriecīgās "izbaudi" reklāmas. Toč nostrādās? Truls algoritms ir vienīgais, no matter what? Nu, Gillette kaut vai pareklamējiet. Lavender ir vienīgā cool. Tikai Kristīnei vēl bija tik laba humora izjūta cibā un pat IRL, ever seen. Nav nekā cita, tikai prieks.

Man, paldies Dievam, atkal gravitācija. Psihosomatika. Skumjas lauž kaulus, sāp fiziski, komfortabli, pleci, mugura. Beibe es toč neesmu, beibi tik easy, spoileri neiespiedīs asfaltā, izkārpīsies. Nemīziet, tā nav abstinence, dzert vēl netrūkst, bet gulēt jāiet. Ar Moby kādu šūpuļdziesmu.

For sure: Moby – That's When I Reach For My Revolver.
Kas nav redzējuši psihosomatiku, lūdzu – ecstasy, spin ache, free fcken free free, depression, love love love, all I am, all I've done, all I can and want to do. It's all my music.
Leitesti neredz video, tad jāspiež uz zivs

Vakar, totālā hypā par saviem panākumiem, lēnām, bet mēreni piepisos. Šodien tāds slinkums. Nogulēts vaigs, atpogāts alus.
Un saule. Nu nē, ne šodien jūliju. Apmainītu pret vienu dienu oktobrī. Žāvas, acis virinās, tikko modušamies.

Paliku zem mēles anti-d. Paralēli ar alu, būs jāsūc redbull. Wake up, mēn.
Es jau aizietu vēl pēc redbull un atmodinošā šņabīša. Mammuks būtu panikā, un nez kāpēc man pašam tā pagaidām nešķiet ok ideja.
Ja gāztu jūlija lietus, ar prieku izietu, un pamostos vienā setā.

Pat nevar iziet norm uzsmēķēt. Saule nokaitējusi visu lodžijā, uz palodzes var olu uzcept. Bļiac.

Slinkums līdz raudām, un sauli nevar apstādināt, un ierubīt pavēsu jūlija lietu. Drausmīga dzīve, my ass.

Aizvēršu istabas durvis, un smēķēšu istabā, es tajā huiņā otrreiz ārā nerādīšos.

zolofts sāk piekurbulēt smadzenes. jāiepiš vēl pārītis. kā amfītis šobrīd noderētu.
vismaz jāaizraksta, ka darbu atliku uz rītu, un esmu sācis. arī tam vajag drusku vairāk nomoda. stundas laikā sākšu, cerams.

trīs zoloft vajadzētu nostrādāt. žēl, ka šo nevar šņaukt. durt, metode, kas man riebjās, ar šo varētu būt hell. jau iešņaukt zoloft man pietika ar reizi. jau rakstīju – galva uzblīda kā bumba, un knapi varēju ieraut gaisu. nope, tādu risku pat es nē, kaut pietriektu kājās, vai meibi mirtu reanimācijā.

Great. Saule noslēpās, iegāju aukstā dušā, 3 zolofti, vāji, bet attālina slinkumu.
Nope. Kā piesēdos pie pc, atkal acis virinās, un man nav, bāc dīleru. Tas jāgādā ir dienām iepriekš. Lieto sevi, viss kas tev pieejams.

True. Zinu, kad rakstu trash, vienīgi nekad, arī tad, nevaru apstāties

Zinu. Man šobrīd rakstīt nevajag. Alus atstāts novārtā. Redbull un zolofti griež. Puse, čerez "ņemogu" no rīta darba jau izdarīta, palikusi otra – sarežģītākā puse. Gurst prāts domājot, kā tik sliktā formā kā esmu, to paveikt. Vakar, pat cool formā, nodomāju, ka būs normāls pisaks to izštukot un padarīt.

Naudiņa ienāca vēl. Labi, ka pagaidām nedomāju, ka jāskaita būs prom. Drīz jāienāk vēl lielākai, un arī būs jāskaita prom. Uzmundrinājums, ka šas iešu pēc redbull groza un gorillas. Te bez galona redbull un gorillas netikt pie saprašanas, kā tikt galā ar uzdevumu. Tas gan ir slikts risinājums, jo pēc šī, līdz rītam vēl žurx jāsaliek vairāki raksti.

Arī solīdi cilvēki dzer no rīta (ha ha, varbūt iepērk priekš kolektīva, bet 4 mazie pepsi viņa grozā, raisīja pārdomas). Pēc izskata, tik ļoti vienkāršs cilvēks, pilnīgi bez zīmuļa, iepirka 2 lielos Jim Beam. Esmu iepazinis, ka tik ļoti neinteresējas par savu izskatu, bet nav nekopti, ir ūberprāti, pilnīgi nodevušies savām veltēm, savā jomā.

Ir ok. Jāiet mājās un jātaisa kofe.
Vova, dzīvojot pie manis 4 dienas, redzēja kā ielaižu darbus, vēlāk teica "snačala kofe, a kokčik toļka kogda rabota sdvinulasj". Neteicu, ka pēc nedēļu skaidrības, tieši dēļ viņa bija kokčiki, un darbi rūsēja.

Bet padomu pieglabāju. Es pieseivoju visu noderīgo.

Redbull pilna soma, bet kafiju principā.

Trīs, mazāk, stundas palikušas, līdz nepateicības līmenim par uzticēšanos man, bet man tikai vēl pačurāt un vienu cīgu, lai atsāktu. Akadēmijā viens grupas biedru pārītis (tur iepazinušies un vēlāk arī apprecējušies) teica "tu vnk teicami izrēķini atlikušo laiku, un izdari pēdējā brīdī". Ceru tā ir, jo es pats neko nerubīju, kāds cits manī visu dara manā vietā, un viņi ir četri, laikam. Tā nav atbildības noņemšana no sevis, jo es atbildu, gribu vai negribu, par visu, ko daru, ar savu personas kodu, bet pateicība tā ir gan.

Iedevu Gatim saiti uz leitestiem.
Pirmais, ko vēlāk viņš pajautāja, vai tā nav atkarība. Bļāviens, ar vienu acu uzmetienu nolasīja. Ciba ir viss, kur iegāžu savu laiku, pat kad bijis amf un jāstrādā at full speed. Vnk alko arī var ģenerēt palagus, nonstopā, draņķus vai mazāk.

Laura man uzdāvināja kladīti, lai rakstu to, ko negribētu cibā. Ar Gati, drusku iekapājis, uzzināju, ka esmu virinātājs, un tas ir drusku vairāk savērpti, nekā vnk uzmanības mauka. Gatis pat nebija tā domājis, un atvainojās, ja es tā sapratu. Bet es tobrīd sapratu vēl vairāk par sevi, ka ciba ir kinda krutākās narkotikas, un esmu virinātājs. Bez visa var iztikt, bet ne bez cibas.

Lauras kladītē vairākas reizes mēģināju sākt pierakstus, bet tikai jau labā pālī, kur lapa tika iesākta dažādos formātos ar msg "Laura, es tevi mīlu". Visas lapas izplēstas nafig, riebumā par sevi, saburzītas, izmestas.

Ciba pagaidām delete, ir jādara darbs.

Ielādēju uz sekundi cibu. Nesaprotamā darba daļa zib kā zaķis, ja puse no gurķu šņabja jau ir – padomāt un apjēgt kā darīt var ka nutikai.
Savukārt ar redbull, galllva (vientieša izteiksmē) grozās kā pērtiķim pa abiem monitoriem. Pusstundā izdarīta jau puse no neapjēdzamā.
Ciba shut down again.

Atliek tikai sajūsmināties, ka viss atkal spolē, kā InDesign neklausa parastākās komandas. Bļ, pc jāpārstartē.

Vnk shut up. Tu neklausīji pat pats saviem noteikumiem.

Ir kā ir (tkai mans mentālais), bet nosūtīts 10 min pirms smilšpulksteņa. Varēju vēl ātrāk, bet nekad tā nestrādāju. Noeksportēju PDF, un nav kaut kas ok. Vēl 8 reizes pārtaisu jau best of me, līdz neredzu kripatu, kur piesieties.

Sanāk, tie rūķi tiešām pazīst pulksteni, kas žāvājas, atliekot līdz pēdējai minūtei.
Es nepazīstu. Pirmo randiņu ar G nokavēju par 3h. Nemuldu. Really. Tā ilgu laiku bija anekdote.

Labi, ka cilvēki nelielās ar reālajiem psihiatriem, ko apmeklē. Tas ir ļoti personīgi, un tikai IRL, ja kādam vajag padomu. Man ieteica, un ir ļoti cool.

Nav viss tik cool. Tīri nejūtami, neesmu līmenī, jo 7 prasības korekcijām. Nav fail, gaumes jautājums, bet tātad prātiņš nestrādā Dieva dotajā veltē. Rietumi laikam drusku īgni, kad 4. reizi pieņēma ignoranci, tad vēl atkal visu dienu gaidīja. Biju rakstījis pēcpusdienā, ka bija vakar tāds hype, ka svinēju, un šodien tikai pēcpusdienā darbspējas, bet maucu kā mērkaķis, (ha, tā arī rakstīju, idiņš) "nezaudējot kvalitāti".

Going down and up. Rietumi tiešām bija tikai drusku īgni, visu dienu gaidot. Ir nomierinājusies piesiešanās, atkārtoti sakomunicējot. Pāris nenozīmīgas lietas.
Bļ., es jūtu kad varu, un kad nevaru pastrādāt. Es pat nevaru pastrādāt, kad nevaru, man vnk izmauc drošinātājus, un pasaku sev "pohuj, atslābsti, un dari ko gribi"

"pamosties un UZREIZ savaldies" cepī. Labs nodoms.
Vienīgi, ja ilgāku laiku nav lietots alko, pārējo vispār aizmirstam, tas ir pārāk reti un exkluzīvi, pamostoties gribās sperties sākt dienu, viss interesē, un tikai pret dienas vidu (pulkstenis nav atskaites punkts), ir jāsāk savaldīties.

Ir saprašana, nav?
AOMEI backupper esot labākais free backupper, bet jau kuro reizi uzkar kompi, un neraksta backup konstanti pēdējās nedēļas divas, no pārbaudīšanas dienas atskatoties. Kož laikam, forever.
Nevar ticēt nekam webā, vai arī mans pc ir noguris.

Es visu, ko reāli gribu no materiālās pasaules, brauzēju naktīm webā, pirms izlemt. Pc 2015, sakomplektēju no labākajām detaļām vs price/performance. Strādā neaizrīdamies, tikai Windows retumis mēdz aizrīties. Pat pērkona laikā, kad mājās visa elektrība nozuda uz mikrosekundi, kompītis pat nepamiršķināja aci. Baroklis, neatceros, kaut kāda kruta klase, ar iestrādātu sprieguma maiņas drošību. Brauzēju es mēnesi, ne gluži stādot xls, meibi pat stādīju xls.

Droši vien arī AOMEI nav sūds, bet kā es vīlos, noticējis interneta elsām par MX Master 2S (laikam Logitec) peli, pālī sakot sev "tas ir tavs rokas pagarinājums ikdienā, gandrīz visu nomoda laiku – tev tāda un tāda nauda (jau rakstīts cik) kaut ko nozīmē, pret to?"
Ar laiku apradu, ka saiģot – neko vairs, nopirkta ir, bet vēlāk, pārējās peles, ko uztaustu, ir drūms aplauziens, salīdzinoši. Ne tuvu viss, tikai ilūzijas ir relatīvas.
Vecāka sāga, ka man salūza pele 2000-ajos, tobrīd nebija naudas, un starp plauktiem rimi, lauzu vaļā plastmasas iepakojumu, pisec pārelsies, jo to bez šķērēm dabūt vaļā, ir nu nahui, un kabatā tādu iepakojumu vasarā neiebāzt.
Izgāju caur kasēm, un uz ielas pamanīju, ka peles vads šūpojas no kabatas ārā. Samsung. Nokalpoja n-tos gadus un ļoti komfortabli. Būtu maksājusi laikam tikai kādus 6 vai 8 Ls.

Pointa ierakstam nav. Vien tas, ka speciāli zagu arī bez vajadzības lielo kapitālistu veikalu ķēdēs. Kundze pie augļu stenda, lūkodama sev augļus, man ieteica iegriezt džinsu kabatā, lai tur varētu ielīst CD matricu bundulis, ko tik ļoti tur stīvēju.
Kaķu smiltis ir vienkārši jābīda ar kāju pa zemi cauri kasei.
Bite (ne ar mani) vnk rokās turēja šampi, un samaksāja par visu pārējo, kas uz slīdlentas.
No Bites noklausījies stāstu, uzliku saulenes, un maksāju par nopirkto. Karājošās birkas nodeva, jo cilvēki nenēsā saulesbrilles ar birkām – tik tups es biju. "Saulesbrilles arī pirksiet?" Fcuk.

Es sāku kļūt imūns, bet vienreiz to gribēju ierakstīt.
https://soundcloud.com/armands-di-ers/putni

Nepiedalos kaujā, bet man arī nav ko darīt, jo ne gulēt, ne strādāt. Stuck.
Incel ir skumjš lamuvārds. Tie ir truly nelaimīgi cilvēki, bet žēlot es viņus negribu, jo pieļauju, ka viņi hypā motivē savu pozīciju, bet tādā bedrē. Palīdzēt tur nevarētu. Labi, ka tas ir jaunvārds, un pat neesmu nevienu dzīvē tādu sastapis, bet noticu interneta raksturojumiem. Meibi USA tas ir aktuāli, viņiem cita domāšana.

Getapro. Epasts "jauns pasūtījums". Nereaģēju mēnesi vismaz uz Getapro piedāvājumiem. Arī jēgas nav, jo neesmu attītījis blata fīčas, kuras iekļauj apziņošanu pusstundu agrāk par nemaksātājiem. Sēžu un nedaru pat pilnas rokas darbu.

Jānoklausās Gata ieteiktais Zemfiras 2021. albums. Jaunas mūzikas meklēšanā esmu tik slinks, tāpat kā sevis uzpucēšanā. Tikai apavus pērku no lētā gala, pašus pašus, kas patīk, un tas nav dārgi. Vēlreiz reklamēju Timberland. Ir bijuši vairāki, kopš pirmo reizi izmēģināju. Arī urlu Adidas un Nike ir labi, bet Timberland ir nenonēsājami. To pašu varu teikt par Cat. Novazājās Cat līdz bomža līmenim, bet no fail funkcijās.
Taču, kopš kliboju, visi apavi nonēsājas ātri, arī Timberland un ziemas Levis pa 120 sūc iekšā ūdeni. Laura vemstās par maniem pašreizējiem Timberland, jo nopirku jau ar novazāta velūra tekstūru. Tikai ārzemēs tādus var atļauties, kur nav ušakova ielu*, jo vienā setā viņi ir Gods Kalpot Rīgai līmenī. Labs rādītājs, tātad aptuveni 3 gadi diendienā, kad nav totāls ziemas sniegs. Riebās viņai mana izvēle.

Skrēja L pa Siguldu fočēja, ko man pirks, bet nē – viņas apavu gaume savam džekam man neper. Tajā bija pat drausmīgi, zili Nike. Thou, gaumīgāk, kā viņa sevi un mani saģērbt māk, es neesmu pratis. Vnk vecs perdelis, kas vairs nerubī. Pēc tā kā viņa mani apdeitoja, "visas meitenes uz ielas /NSRD/" uzlūko mani vairāk kā džeku. Tas, ka es netieši skenēju, un zemapziņa notrīs (neizrādu, vai ja ir traki, novēršos), ja pretī ir vaibs, neskaitās. Man tā visu dzīvi ir. Tāpēc Pink Floyd, ka ar infrasarkano, man neredzamo, kāds cits manī redz fluid.
Spieķis reāli nevienu nepiš. Protams, tas ir šķērslis, bet ne nerakstītai attieksmei.

Reiz nopirku TIK ērtas spāņu vasaras kurpes, kā elpojošas un nekarsējošas vilnas zeķes kājās – ej un baudi katru soli (brendu neatceros, jo slikti beidzās). Kristīne vienīgajā tikšanās reizē pat aptaustīja, jo tās bija tik foken semi-zeķes-kurpes-sandales. Aiznesu pēc 2 mēnešiem uz veikalu – nah, vispār nav vairs zoļu. No response – pēc nedēļas "ekspertīzes" atgrieza – pis nah, kurpēs nav vaina.

Zvana Gatis. Beidzot ir ko darīt. Jāatzvana.

* pie mājas ir ušakova ezers. pie mazākās lietusgāzes, ir necaurbrienams ūdens laukums pēc ušakova laika "jaunā" ceļu seguma. visa Ziepene ir salauzt mašīnai visu piekari stafs. normāli, ka sūtīju Amerikam nāves draudus epastā vairākus, un jēriņš pārmīzis taisnojos jau mentu cietoksnī, Gaujas ielā