7.. Jul, 2022 | 01:56
Parasti piededzinu vai pārsālu. Pārsālu vienmēr, jo ir individuāla izpratne, cik sāļi ir garšīgi. Nepiededzināšanas padomu teica cits stārs (ne jau žurnāla vāka), ļoti asprātīgs cilvēks, LV mūziķis, kad visi bijām so so, dienas pašiverējuši. Nolasīju savas domas no prāta tekstā, un nobeidzu ar kaut ko wēēk. Viņš klusām man adresēja "drusku piededzināji", ļoti delikāti, lai citi tam nepievērstu uzmanību. Biju pateicīgs, ka redzēja un pateica, un tik saudzīgi. Tā ir vienam otru jāmāca un jātaupa.
Dievinu miseni un filmu. Tie ir pasakaini delikāti mesidži. ^Visa^ ciba ar mani runā. Tā daļa, kas ar mani runā, paldies, es klausos, un kalibrēju sevi. Ko es dodu apmaiņā? Neko īsti, es tikai mācos, kaut būtu jābūt gudrākam. Gribu dot. Ar gribēšanu par maz. Nav egoisms, man ir tik maz ko dot, pret to, ko saņemu.
Paldies, būs pagaidām ok?
Dievinu miseni un filmu. Tie ir pasakaini delikāti mesidži. ^Visa^ ciba ar mani runā. Tā daļa, kas ar mani runā, paldies, es klausos, un kalibrēju sevi. Ko es dodu apmaiņā? Neko īsti, es tikai mācos, kaut būtu jābūt gudrākam. Gribu dot. Ar gribēšanu par maz. Nav egoisms, man ir tik maz ko dot, pret to, ko saņemu.
Paldies, būs pagaidām ok?