zintish

es biju apņēmusies apmeklēt vienu no Barselonas kultūras pieminekļiem- Sagrada Familia baznīcu.
tak šodien, biļetes pirkšanas procesā aizdmājos, vai man patiešām vajag maksāt 18 eur par baznīcas apskati. pat, ja unikālas. pat, ja Gaudi. it sevišķi, ja nepabeigtas vēl joprojām.

šodien aizdevāmies uz Tibidado kalnu.
kalna galā interesanta baznīca. 2 līmeņu. apakšas līmenis romāņu stilā, augšas gotiskajā.
mazais bērns ar opīti tusēja pa karuseļiem (tiem kas nav juniori vai seniori ieeja parkā maksā apm 25 eur, nē paldies), zintish neatrada kalnu takas, pa kurām pastaigāt, visi ēdām saldējumu un uztusējām.
bildes būs vēlāk.

un ja jums dzīvē gadās, ka esat Barselonas centrā tanī brīdī, kad barca uzvar futbola spēli un iegūst kaut kādu tur kopu del rei, nedomājat, ka varēs tā forši iekāpt parastajā pieturā iekš nakts autobusa un mierīgi aizdoties mājās.
ir 1 naktī, pilns ar tautu un policija norobežojusi centrālās ielas, ieskaitot Pl.Catalonia, jo būšot GĀJIENS!!!
Toties naktsbuss, kad beidzot atradām kur viņam ir pietura ārpus centra vāprāta (pa ceļam par tēmu tika apjautāti vismaz 5 policisti (un vismaz pārītis bija uz katra krustojuma, kā arī vnk patrulēja ielās)) bija patīkami tukšs (bez mums vēl 2 cilvēki).

Barselonā patiešām zied liepas!
un visa katalonijas rambla ir ar tām apstādīta.
rambla tāda baisi forša, tip plata gājēju iela standarta ielas vidū- gar malām šauras ieliņas mašīnu satiksmei un vēl katrā pusē pa ietvei.
un katalonijas rambla, atkarībā no tūristu ārprāta la ramblas, ir tāda patīkama, mierīga un jauka.
(šodien beidzot bija saule, pēc n dienu mākoņainības)

papildus visam citam foršajam, es esmu saganījusi sangrijas (vienkāršās) recepti.
tātad- ņemam sarkanu vīnu 2/3 (vai 1/3, ja to visu grib švakāku), pielejam 1/3 citronu fantas (vai attiecīgi 2/3 nīkuļiem), mazuliet apelsīnu sulas, mazuliet brendija, pieberam cukuru (vispār es lieku medu) un viegli sašeikojam.
pēc vēlēšanās pasniedz ar ledu.

sarežģītākai sangrijai visupirms sagriež augļus un notur zem brendija + cukura.


es no sākuma nevarēju saprast, nafig to brendiju. tip, ja pieņem, ka sangrija ir tāpēc, ka karstā laikā grūti tādu parasta stipruma vinculīti ielakt, tāpēc jamo atšķaida.
tak es sapratu- ja vnk lej vīnu, sulu un cukuru kopā, tas viss pasākums sāk ierūgt, ja jamo neizlok uzreiz. brendijs rūgšanu atceļ.

Muzeju naktī Barselonā gribēt apmeklēt Gaudi māju laikam jau nu ir mazliet naivi. Rinda bija apkārt visam kvartālam.
Es rindas nemīlu, tāpēc devos tālāk.
Nacionālās mākslas muzejā un Katalonijas vēstures muzejā rindu nebija.
Par cik man arī kompānijas nebija, pēc šiem diviem es devos mājup, lasīt gtāmatiņu, tā vietā, lai vēl pavazātos pa pilsētu kaut kur.
Šodien klausos, kā māte karo ar bērnu, slinkoju un lasu pasaku par troņu spēlēm.
Līst lietus un ir apmācies, galīgi nevelk doties ielās vai kalnos, vai pie jūras, vai jebkur citur, kurp varētu doties Barselonā svētdienā.

tālāk foodza bildes
( ... tālāk ... )

lēnām kļūstam par dienvidniekiem.
ārā jāiet no rīta, dienas vidū jāsēž iekšā, jo ir tik karsts, ka ārā nav ko meklēt.

Papildināju Barselonas fotoalbūmiņu ar dažām bildēm no Montserata izbrauciena.
Kā jau minēju iepriekš, bija daudz labāk, nekā būtu gaidījusi.
Protams, tur ir klosteris, brīnumdarītājas dievmātes statuja baznīcā un suvenīru veikals, bet ir arī daudzas traki foršas kalnu takas, ka kurām pastaigāties. Priekš mātēm ar maziem bērniem un citiem nīkuļiem arī 1 ļoti skaista ēnota un līdzena pastaigu taka. Un klintis, pa kurām parāpelēties (tie, kas ar ekipu, to arī visai aktīvi darīja).
Vienvārdsakot, uz Montseratu noteikti ir jābrauc, agri no rīta, ar kalnu zābakiem kājās un sviestmaizītēm somā.
( ... tālāk ... )

biju Montseratā
bija traki labi
patiešām
citu reizi, ja vēl turp braukšu, darīšu to nopietnāk.
i miss my tracking boots
tur ir tik daudz foršu kalnu taku! (nu, priekš šejienes izvēles- foršu.)
un man nebija pietiekami laika. un bija nepareizi apavi. bet štrunts ar apaviem, ietu ar nepareizajiem, ja laika būtu gana.

vēl 1 īss ieraksts un links uz bildēm šeit

kopš reiz meksikas tirgū nopirku (un turpat uz vietas arī apēdu, nemazgātu!) super gatavu mango, es vairs neesmu izjutusi ne vismazāko vēlmi pēc tiem puszaļajiem augļiem, ko var iepirkt mūsu superveikalos. lai gan pēc mango ilgojos nu ļoti.
tagad es arī uz aprikozēm virsū neskatīšos (lai gan pie mums nopērkamās aprikozes mani nekad tā īsti netika saistījušas). Nemūžam nebūtu iedomājusies, ka aprikoze var būt kaut kas tik sulīgs, mīksts un medaini salds.
bliss

(jā jā, mēs te dzīvojam un rijam, pirmkār paika baisi laba, otrkārt, nav daudz citu baudu dzīvē palicis hehe)

22. un 23. jūnijā Barsā būs Portishead.
nagi niez nopirkt biļeti

wīkendā aizdevos uz pilnmēness tusiņu ar uguni pludmalē.
tāds neoficiāli oficiāls pasākums (pakistānieši, kuri parasti pilsētas ielās un laukumos mēģina notirgot alu, par šo pasākumu arī zināja un bija klāt, un bija uzmācīgi, kā vienmēr).
cilvēku bja visai daudz, daži nodarbojās ar uguns akrobātiku (kā nez šo dažāda veida žonglēšanu ar uguni vienā vārdā īsti sauc latviski), daži spēlēja mūziku, daži dejoja, citi skatījās, tusēja, runājās, iedzēra alu/vīnu, pīpēja ko nu kurais; lai peldētos, vēl bija par aukstu.
foršs pasākums visā visumā bija.

šādi

Šodien pastaigājos pa Gotikas rajonchiku (tip centrālā vecpilsēta).
Lai es vēl kādreiz dzīvē raudātu, ka Vecrīgā ir pārāk daudz asiņaino iebraucēju (bloody tourists)!?
un vispār, mūsu vecpilsēta ir baisi maziņa, salīdzinoši ar vietējo. lai gan man te vienu dienu stāstīja, ka vietējā esot uzcakota kādu laiku atpakaļ un vēsturiski nemaz neesot izskatījusies tā, kā tagad (šo ziņu gan pārbaudījusi neesmu).
bet vispār forši. 2 ielas prom no centrālās masas un viss ir tukšs un kluss un lefi var dabūt pa 3 eirikiem (salīdzinājumam- tūristu vietā san migel (pretīgākais vietējais aliņš ko es līdz šim esmu pagaršojusi) dod pa 5eur).
viena no lietām, kas man patīk, pašai tēlojot iebraucēju, ir tāds savādāks realitātes spilgtums. ja tu kaut ko gribi, to jādara/jāpērk uzreiz, jo var būt otreiz tajā smukajā šķērsielā vairs neiekāpsi un citur tādus burvīgus auskarus (tas gan nebija šodien, tā man ir sāpe no viena pasena norvēģijas izbrauciena) neatradīsi. un tad tu esi šim mirklim un baudi to uz maksimumu.

Barceloneta ir patreiz mans vismīļākais rajonchiks Barsā.

Ja jumsīm kādreiz gadīsies ar nakts autobusu braukt no Katalonijas laukuma (tā, kas Barselonā) mājup, njemiet veerā, ka jamie braukalē 2 virzienos, nevis vienā, kā pie mums. a to var dabūt ekskursiju pa apli uz otra gala galapunktu. ^^
bet nu autobusi kursē ik pēc 20 min, katru nakti. eto pljus!

ļoti ļoti izliju vakarnakt, tagad ceru, ka nepieķeršu slimumu...

un vēl: es šodiem iegādājos kastanjetes.
gan jau ka kaut kādu overpriced tūristu variantu, bet nu bija tā, ka sirds teica "gribu"!

kas var būt vēl labāks, kā pārēsties mīdijas 9os vakarā!
1 kg maisiņš šamo zvēru ir iegūstams pa 2.30 eur..
man bija vēl kaut kas prātā, ko rakstīt, bet kaut kā izlidoja. no prāta.
lietus līst

fotoreportāža par to, kā un kur mums dzīvojas.
dzīvoklītis lokalizējas hospitalet rajonchikā, kas nu tāds kā attālāks mūsu purvciems sanāk. ar metro līdz centram tikt var labi ātri.
bik ir bailes par to, kā būs vasarā, jo esam zem paša jumta, ne pat attico, bet sub-attico.

viņiem te veikalos mēdz uznākt idejas pieprasīt foto id, ja grib maksāt ar karti. es nerunāju par tādām summām kā 150 vai cik tur lati, kā tas ir pie mums, bet pat par 10 eur pirkumu. tad nu (hold on) vai zinat, kas ir mans photo id, ko viņiem uzrādu..... personificētais e-talons!

upd:
tā nu ir, vienreiz palielās, nākamreiz gadās pārdevēja, kura tomēr e-talonu pieņemt negrib. supervisors tomēr atmāja ar roku, jo pirkuma summa bija veseli 5 eur.
vai tas nozīmē, ka man būtu shopingā ar pasi jādodas?

vakar bija mīdiju vakariņas. 1 mīdiju maisiņš maksā zem 4 eur. pagatavojām tās a ļa provansas gaumē, uz dullo. žēl, drīz sezona beigsies.
laiks te tāds pusnomācies un visai mitrs. uz tibidabo kalna jau 4. dienu mākonis sēž.
vakar bija kārtējā futbola spēle. mēs dzīvojam visai tuvu vainīgajam stadionam. brīžus, kad tika iesists gols, varēja dzirdēt itin labi. lai gan, pat ja stadiona nebūtu tuvumā, dzirdēt varētu tā pat, no visiem kaimiņiem un lejas bāra.
Sūdzības par virtuves aizdambēto izlietni no dzīvokļu izīrētāju aģentūras beibes puses tika uztvertas tipiski dienvidnieciskā garā: ai, tak ielejiet tur to speciālo līdzekli. ielējām. nepalīdzēja. bet šķiet, ka beibe ar tur neko palīdzēt negrasās.