zifs

Vispār jau es nemaz nedomāju, ka būs tik skumji, kad viens no viņiem, proti mazajiem degu kustoņiem, izlaidīs garu. Un tā nu nepagāja ne 4 gadi, kad Pikaso sanīka pavisam un devās uz labākiem medību laukie, cerams, ka ne medījuma statusā. Patiesībā, visbēdīgākais bija tas, ka tieši Georga dzīvnieciņš bija pirmais, kurš nomira un vispārsteidzošākais, ka lielais puika izrādās bija stipri tam pieķēries (a pēc skata, ta nepateiksi). Būšu godīga, dzīve mazajam kustonim nebija no vieglajām. Pēc rakstura depresīvs tips un nokļuvis izolētībā no pārējiem(jo vienīgais vīriešu dzimtes pārstāvis), nespēja panest ilgstošu nošķīršanu no sava sugas pārstāvjiem. Es esmu samērā droša, ka tas bija viņa, gribētu teikt, pāragrās nāves galvenais cēlonis. Un, protams, diabēts visam, kā piedeva neamz nevairoja viņa dzīvesprieku. Un tā mēs arī nepaspējām viņam atrast pienācīgu būra kompanjonu. Tas tiešām ir ritīgi skumji. Mēs, protams, viņu kārtīgi apbērējām, ielikām zvaigžņu globusa kastītē, uzslējām pieminekli, kārtīga akmens formā un pateicām atvadu vārdus. Un, tomēr, lai arī dzīvnieciņš mazs, tomēr tukšuma sajūta ir milzīga.