| no rīta jau divus kokus sazāģēju, tagad pusotru. abas reizes atnācu viss slapjš, galva slapja kā izmazgāta, maiku var izgriezt, bet niknums vēl lielāks. it kā pēc fiziskas slodzītes vajadzētu būt otrādi, bet nelaime tāda, ka es dzirdu tos pamācošos tekstus galvā un kā tāds mazais bronsons niknojos vēl vairāk. |