izlasīju šo caur telefonu pirms stundām dažām, iezdomāju ko iekomentēt, kad sēdēšu stabili, nevis kratyīšos autobusā. bet jau noreducēts īsāks.

un tas, kas pazuda, manuprāt, raksturo Tevi vislabāk un spilgtāk. un zini - man tik tuvi. man ar, man ar pazīstam šis.. tikai es nevaru noslīkt par spīti, nu nekādi. es nē.

nuvo, tagad man žeļ, ka saīsināju. brīžiem man šķiet, ka visapkaŗt tik daudz vērtējošu skatienu, kuri skenē un mēģina izķert katru kļūdu blusu, kas neatbilst kaut kādām nedeklarētām pamatvērtībām, ka man kļūst nogurdinoši būt izaicinošam un aizskarošam, vai nepareizam, nogurdinoši konfrontēties, un tad es izdzēšu, lai visiem ir miers un visi jūtas faking laimīgi un mierīgi ar savām taisnībām, ideāliem un cilvēcībām un miers mājās, lai jums tiek, ja jums tā vajag, jo man jau arī par visu vari nevajag jums to visu vēstīt. bet nu re, tagad tu tā ieraksti iekomentē, un man atkal žēl, ka tomēr novācu.