tādu cilvēku, kā tu, nav daudz. nē, nevis nav daudz, bet ir ļoti maz. tādu, kas spēj abstrahēties no sabiedrības, no sistēmas, kā gribi, uztvert to kā ārpus sevis esošu, neņemt visu caur sevi vai arī, ja ņemt, tad stāvot uz stingrām kājām (viedokļa, sajūtas par visu). bet lielākā daļa cilvēku dzīvo pēc atkārtošanas principa, t.i. darī tā, kā kāds pirms viņiem ir ierādījis. ne jau tu esi grāmatiņu vai dzimumlomu diskusiju auditorija, bet cilvēki, kurus šī tematika skar. un ir muļķīgi spriest, ka tie ir murgi un tas nevienam nav vajadzīgs. es, piemēram, konkrētās grāmatiņas uzskatu par ļoti neizdevušāmies, bet priecājos, ka kāds pie mums sabiedrības līmenī runā par morāli ētiskiem jautājumiem, jo lielākoties līdz šim vienīgās tēmas, kas ir kolektīvi saistošas, ir par un ap naudu.

es joprojām uzskatu, ka tas viss ir reliģisks jautājums. par to, kur ir dievs un kur ir jāievieš kārtība, iekšpusē vai ārpusē. šķirošana pēc dzimuma ir simtprocentīgi ārēja pieeja, tā ir skatīšanās uz cilvēku no ārpuses. manuprāt svarīgs cilvēkā ir tikai viņa centrs, kas ir viens punkts sirds vidū. viss pārējais, kā fiziskais, tā emocionālais, ir ārpuse. un lai cik humānās struktūrās cilvēki nekārtotu savu ārpusi, tādu struktūru daba vienalga ir totalitāra rakstura un tā rezultātā kāds kaut kur, vienalga kādā struktūras nomalē, cieš. es saprotu, ka cilvēki cenšas izvēlēties mazāko ļaunumu, bet cik reižu jau nav izvēlējušies un vienalga pēc tam spļaudās. es domāju, ka vārdiem ir jāatgriežas savā iekšpusē, cilvēku kompetencei jābeidzas savas ādas robežās, katrai darbībai jākļūst apzinātai vispirms savas personības ietvaros. starp citu, tieši bērni ir ļoti apzināti savā būtībā, katrs jūt savas personības krāsu un garšu, bet tad nāk audzinātāji ar savām integrācijas metodikām un izvelk bērnu apziņu no viņu iekšpusēm ārpusē, paši saslimdina un tad sāk to ar nepareizām metodēm ārstēt un saslimdina vēl vairāk.

tā ir ideālistiska un brīnišķīga pieeja, bet ar tādu šajā sabiedrībā dzīvot nav iespējams. tu esi izvēlējies no sabiedrības nošķirties, nezinu, vai tu pats tā domā, bet es to tā redzu kā izteiktu marginalizāciju visādos veidos un good for you, es tevi par to apbrīnoju, bet tad no savas marginālijas komentēt šos kolektīva jautājumus ar ideālistiskajiem argumentiem ir neauglīgi. un nebrīnies, ka cilvēki sadusmojas

es protams saprotu, ka nav iespējama nekāda saules pilsēta, to pat ir sapratušas vislielākās autoritātes. jēzus piemēram saviem mācekļiem teica - es jūs sūtu kā jērus vilku starpā. un vilki tā ir visa ārējā sabiedrība, vilki kas ir agresīvi uz ārpusi. jēri kā intraverti. un mēs dzīvojam sabiedrībā, kura ir vilku sabiedrība, tāpēc vienmēr, kad kāds sāk ieviest kārtību sabiedrībā, nedrīkst aizmirst, ka tā ir kārtības ieviešana vilku starpā. lai nav lieku ilūziju par kaut kādiem labajiem un sliktajiem spēkiem. jo visi spēki, kas darbojas ekspansīvi uz āru ir slikti. un tur neko nevar darīt, tā tas ir, vienkārši vajag to apzināties. un ja man būtu bērns, es viņu sargātu no šīs vilku sabiedrības visiem ispējamiem līdzekļiem.

vai nu tā būs, ka Dievs, radot pasauli, sabiedrību ir iecerējis kā indivīda anatgonistisku uzdevumu, šķērsli, kas jāpārvar. es tomēr negribētu zaudēt kaut kādu jērīgu līdzāspastāvēšanas ideju

jērīgā līdzāspastāvēšanas ideja jau arī ir tas labums. tikai kur tad viņa tāda ir. baznīca kā pirmais vilks ciemā :) nezinu kā tur dievs bija iecerējis, bet seminārā bībeli studējot, ja jau par dieva iecerēm un sabiedrību, tad sākumā izredzētajai tautai esot bijusi dievvaldība. tas ir, bijuši reliģiskās autoritātes, kas veikušas rituālus un kaut kādi garīgie likumi, kuri regulējuši dzīvi visiem vienādi, bet nekādas laicīgas varas autoritātes nav bijušas. nu tāda kā anarhija uz garīgiem pamatiem, un šie garīgie pamati visu turēja kopā un viss bija ok. bet tad kaut kā vienubrīdi izraēļa dēli sākuši piestaigāt pie kaimiņu cilts meitām, sākusies materiālo labumu krāšana, visādi tur zelta teļi, un tad tauta sanākusi kopā un patvaļīgi atteikusies no dievvaldības un ievēlējusi sev ķēniņu, laicīgo valdoni. un tad arī visi sūdi sākušies, kā no kalna lejā. vot neatceros vairs lāgā tos ķēniņu vārdus un bībeles nodaļas, tikai principā ideju un jēgu. vispār būtu interesanti atsvaidzināt. bet kas nu šī visa sakarā ir skaidrs, ka tagad kad baznīcas staigā ar valsts varām roku rokā un viena otru svēta, tā ir nenormālība. jo valsts vara ir radusies atkāpjoties no dievvaldības, tas atsakoties no dieva, un kā tad tagad baznīcas tādu pretni var svētīt. tur ir milzu pretruna. pat jēzus vārdi - mana valstība nav no šīs pasaules - nevienu nerausta.

un to laicīgo vadoni ievēlējuši it kā ar labiem nodomiem, jo sācies bardaks un bija vajadzīga kārtība. bet bardaks jau sākās ne jau no dievvaldības, bet no apkārt vazāšanās. to neviens negribēja atzīt un aigāja viss jūriņā ar valstīm, likumiem, tiesām utt.

es arī gribētu studēt Bībeli, nevaru saprast vai pašam ir vērts, vai ja nē - pie kā iet

un atkal notiek atgriešanās pie tā paša, ka nevajag vazāties apkārt. un pirmkārt, nevajag ļaut savam skatienam vazāties apkārt. ārpus sevis. kā saka sēdi mājās un apkārt pa nakti nestaigā, jo krūmos sēž tīģeris un cauri ar tevi būs.

sarunāts, tikai šovakar uz Dilanu Moranu un tad vairs nekur!

:)

es jau vairāk par to, ka nevajag iekšējam skatienam un domām klaiņot ārpus sevis, kaut ko iztēloties, fantazēt. bet nu par to jau daudzi ir daudzi ir runājuši visādos veidos. gasam van santam tāda filma džeriji arī par to pašu. divi džeki sarunā, viens saka, davai aizbrauksim tuksnesī es tev parādīšu KAUT KO. aizbrauc baigi abi, ielien tajā tuksnesī, ne viens ne otrs nezin, kas ir tas KAUT KAS, un kur tas vispār atrodas. iet tikai kaut kur bezsakarā, kamēr apmaldās bez barības un dzeramā un siltām drēbēm, un kas vēl tur viss beigās ar viņiem notiek. un anotācija filmai tāda - cik bīstami aizrauties ar jaunām idejām. iztēlošanās vispār garīgi kaitīga. iedomājies, to tev saka rakstošs cilvēks, tipa dzejnieks :)) bet nu jā. tāpēc es uzskatu, ka puisēnam iztēloties sevi par meitenīti arī ir garīgi kaitīgi, un ne jau tāpēc, ka man nepatiktu šis vai tas dzimums, vai kāda fobija, bet vienkārši tāpēc, ka pati iztēlošanās kā tāda ir garīgi kaitīga. galu galā, tā ir ilūziju kultivēšana.