tādu cilvēku, kā tu, nav daudz. nē, nevis nav daudz, bet ir ļoti maz. tādu, kas spēj abstrahēties no sabiedrības, no sistēmas, kā gribi, uztvert to kā ārpus sevis esošu, neņemt visu caur sevi vai arī, ja ņemt, tad stāvot uz stingrām kājām (viedokļa, sajūtas par visu). bet lielākā daļa cilvēku dzīvo pēc atkārtošanas principa, t.i. darī tā, kā kāds pirms viņiem ir ierādījis. ne jau tu esi grāmatiņu vai dzimumlomu diskusiju auditorija, bet cilvēki, kurus šī tematika skar. un ir muļķīgi spriest, ka tie ir murgi un tas nevienam nav vajadzīgs. es, piemēram, konkrētās grāmatiņas uzskatu par ļoti neizdevušāmies, bet priecājos, ka kāds pie mums sabiedrības līmenī runā par morāli ētiskiem jautājumiem, jo lielākoties līdz šim vienīgās tēmas, kas ir kolektīvi saistošas, ir par un ap naudu.