jērīgā līdzāspastāvēšanas ideja jau arī ir tas labums. tikai kur tad viņa tāda ir. baznīca kā pirmais vilks ciemā :) nezinu kā tur dievs bija iecerējis, bet seminārā bībeli studējot, ja jau par dieva iecerēm un sabiedrību, tad sākumā izredzētajai tautai esot bijusi dievvaldība. tas ir, bijuši reliģiskās autoritātes, kas veikušas rituālus un kaut kādi garīgie likumi, kuri regulējuši dzīvi visiem vienādi, bet nekādas laicīgas varas autoritātes nav bijušas. nu tāda kā anarhija uz garīgiem pamatiem, un šie garīgie pamati visu turēja kopā un viss bija ok. bet tad kaut kā vienubrīdi izraēļa dēli sākuši piestaigāt pie kaimiņu cilts meitām, sākusies materiālo labumu krāšana, visādi tur zelta teļi, un tad tauta sanākusi kopā un patvaļīgi atteikusies no dievvaldības un ievēlējusi sev ķēniņu, laicīgo valdoni. un tad arī visi sūdi sākušies, kā no kalna lejā. vot neatceros vairs lāgā tos ķēniņu vārdus un bībeles nodaļas, tikai principā ideju un jēgu. vispār būtu interesanti atsvaidzināt. bet kas nu šī visa sakarā ir skaidrs, ka tagad kad baznīcas staigā ar valsts varām roku rokā un viena otru svēta, tā ir nenormālība. jo valsts vara ir radusies atkāpjoties no dievvaldības, tas atsakoties no dieva, un kā tad tagad baznīcas tādu pretni var svētīt. tur ir milzu pretruna. pat jēzus vārdi - mana valstība nav no šīs pasaules - nevienu nerausta.