un atkal notiek atgriešanās pie tā paša, ka nevajag vazāties apkārt. un pirmkārt, nevajag ļaut savam skatienam vazāties apkārt. ārpus sevis. kā saka sēdi mājās un apkārt pa nakti nestaigā, jo krūmos sēž tīģeris un cauri ar tevi būs.

sarunāts, tikai šovakar uz Dilanu Moranu un tad vairs nekur!

:)

es jau vairāk par to, ka nevajag iekšējam skatienam un domām klaiņot ārpus sevis, kaut ko iztēloties, fantazēt. bet nu par to jau daudzi ir daudzi ir runājuši visādos veidos. gasam van santam tāda filma džeriji arī par to pašu. divi džeki sarunā, viens saka, davai aizbrauksim tuksnesī es tev parādīšu KAUT KO. aizbrauc baigi abi, ielien tajā tuksnesī, ne viens ne otrs nezin, kas ir tas KAUT KAS, un kur tas vispār atrodas. iet tikai kaut kur bezsakarā, kamēr apmaldās bez barības un dzeramā un siltām drēbēm, un kas vēl tur viss beigās ar viņiem notiek. un anotācija filmai tāda - cik bīstami aizrauties ar jaunām idejām. iztēlošanās vispār garīgi kaitīga. iedomājies, to tev saka rakstošs cilvēks, tipa dzejnieks :)) bet nu jā. tāpēc es uzskatu, ka puisēnam iztēloties sevi par meitenīti arī ir garīgi kaitīgi, un ne jau tāpēc, ka man nepatiktu šis vai tas dzimums, vai kāda fobija, bet vienkārši tāpēc, ka pati iztēlošanās kā tāda ir garīgi kaitīga. galu galā, tā ir ilūziju kultivēšana.