tā arī ir dažu mūsu prozaiķu nelaime, ka pats stāsts pēc būtības īss, bet tas tiek atšķaidīts ar izplūdušu formu, kas it kā piešķir uzrakstītajam kaut kādu mistisku vispārpieņemtu literatūras statusu, bet patiesībā ir depresīvs.

piemēram kaut kāds miltutārps saraksta lappusēm garu savārstījumu par neko tikai tāpēc, lai tā ietvaros demonstrētu savu priekšstatu par leksiku, ko šajā laikā lietojuši kaut kādi cilvēki. da iebāz dirsā savu laikmeta leksiku, kam tas ir vajadzīgs. kā teica kāds muratovas varonis - pustoje sotresaņije vozduha - tukša gaisa tricināšana.

reiz dzīvoja boris un laima. kad boris sadzēries nāca mājās, laima aizslēdza barakas durvis un nelaida borisu iekšā. boris dauzījās dauzījās, bet laima pa to laiku iekšā aizskrēja pie loga, atvēra to un parādīja tajā pliku dibenu. boris to ieraudzījis steidzās pie loga, bet kamēr viņš steidzās, laima aizcirta logu un aizskrēja pie durvīm, atvēra tās, pasauca - boris, boris! - un parādīja tajās pliku dibenu. kad boris steidzās atpakaļ pie durvīm, tās atkal aizcirtās deguna galā un pēc brīža atvērās logs un tajā parādījās plikais dibens. mazais šustiks no pretējās barakas to visu pa aizkaru spraudziņu vēroja un tā ir cēlies slavenais teiciens - pīzda logā - kuru mūsdienās lieto arī lai apzīmētu īpaši sliktus laika apstākļus.

mans mīļākais tēls kolkā cool bija goga. jau pirmajos kadros, kad viņš no mugurpuses uzfilmēts gāja pa ceļu, viņam tādi mazi solīši un tādas mazliet dīvainas gurnu kustības, ka es nodomāju - interesanti! viņš arī visumā un kopumā izskatījās tāds deviants tipiņš, kad tā džeina viņam bāzās virsū pēc saulespuķu graušanas un viņam tas nemaz lāgā nepatika. ne jau tā, ka uzreiz homo, bet varbūt kāda cita veida, vai kaut kā baigi frustrēts. labprāt par viņu vienu filmu noskatītos, tipa gogas slepenās seksuālās gaitas. un no vaiga un skata arī simpatjaga, kaut kas uz zvīguļa pusi, bet bīfīgāks. tāpēc man baigi nepatika, kad tā kuce viņam filmas beigās iespēra pa seju. tāpat jau kuce un vēl iespēra.

un tā ķimele. visi aktieri runā kā aktieri, bet ķimele nē, ķimele - kā ikdienā. tas tā baigi izcēlās uz kopējā fona. un tajā ainā, kur viņa ar kaimiņu pie galda sarunājās, tā ķimele ar savu pārdabisko runas stilu tā, ka kaimiņš jau sāka viņai piespēlēt. un tajā vietā, kur runāja par plazminieku arī. apine tik aktīvi pieņēma tos ķimeles noteikumus, ka tieši no tā jau vissmieklīgāk.

boga. nu kruta. beigās iedeva bogam pa purnu.

nevar jau dusmoties, ja kaķītis tev pabrauc ar nadziņiem pa pliko galvasvirsu, varbūt viņš tevi grib paglaudīt tāpat, kā tu glaudi viņu.

viņš jau pie mums nedēļu un es domāju, nez kaķīši ātri aug? pa nedēļu nez ir kaut cik jau izaudzis vai nē.

viņš prot ierāpties būrītī un no iekšpuses ar ķepiņu aiztaisīt aiz sevis durtiņas.

jau pārcēlu alveju uz citu palodzi, jo tā izrādās kaķiem ir indīga, un iznesu uz sliekšņa mājas svētību un līdaksasti, jo tika jau pievērsta pastiprināta uzmanība. nekas, augi paelpos svaigu gaisu un nomazgāsies pa lietutiņu.

soduma ulliss esot pirktākais nosaukums grāmatnīcās. patiesībā smieklīgākā pēdējā laika literatūras ziņa, reāls feiks, jo pārdots patiešām tiek tikai nosaukums. tas ir, zem nosaukuma jau ir arī tulkojums, bet to noteikti izlasīs tikai tie, kuri nav piedraugojuši punktu.

kas tas vispār par stilu, uzmest oriģinālam tik garu tulkotāja personības ēnu. nočakarē visas avenes. palikšu es nabadziņš tagad ulisu nelasījis, jo aiz katra vārda rēgojas soduma seja.

vai arī ja palieku labsirdības robežās - kā pārdot labo gribu.

tā ir ar tiem personības nospiedumiem, miesa ir gara forma. kaut vai ja ņem mūsu jaunos dzejniekus. jauni džeki, bet tik distrofiskiem ķermeņiem, pelēkām, alkohola nomocītām sejām. un tādi vēl grib lai kāds interesējas par viņu iekšējo pasauli. ja jau vārdi, kas viņos, atstāj uz viņiem tik briesmīgu iespaidu, tad kāpēc lasīt tādus vārdus.

izrādās aigaram apinim par bogas lomu piešķirts lielais kristaps.

mani ir apsēdusi doma par stīvena attārpošanu. pats arī neatteiktos no kādas pretcērmju ripas.

teksta uzdevums. ja vīrieši cilā sievietes, bet heteroseksuāļi cilā homoseksuāļus, tad ko cilā homoseksuāļi?

nomīzās nevis kastē, bet pie ārdurvīm. bet es pats arī visu dienu kā slims griežu zobus, varbūt visā izplatījumā šodien kaut kas ņiokei, varbūt pat magnētiskās vētras.

vienīgais prieks bija, kad sāka pa ltv1 rādīt veco sitkomu ar hiacinti burkā, un pirmajā vakarā bija aina, kur margarēte ar kājām pa gaisu atmuguriski ieleca dīvānā, tad gan parāva vaļā. sen nebiju tā smējies, smieklīgākā kustība, kas redzēta in years.