| tā ir ar tiem personības nospiedumiem, miesa ir gara forma. kaut vai ja ņem mūsu jaunos dzejniekus. jauni džeki, bet tik distrofiskiem ķermeņiem, pelēkām, alkohola nomocītām sejām. un tādi vēl grib lai kāds interesējas par viņu iekšējo pasauli. ja jau vārdi, kas viņos, atstāj uz viņiem tik briesmīgu iespaidu, tad kāpēc lasīt tādus vārdus. |