Nu, Tu jau vienkārši dzīvo dzīvi, nevis augām dienām sēdi homoseksuāļiem domātos iepazīšanās portālos, tādos kā gay.lv, piemēram. Savulaik, riktīgi sen tur ieklīdu, lai saprastu, kur tad ir tās slavenās pretrunas seksuālo orientāciju starpā, ko arī godīgi definēju. Paskatījos, pavēroju, līdz sapratu, ka reālo dzīvi šis viss atspoguļo tieši tikpat daudz, cik dajebkurš hetero iepazīšanās serveris, visi nogribējušies, visi maļās savā starpā. Vienīgais, jā, acīs krita tas, ka biseksuāļi pa riktīgo no visiem pa biksēm dabon :D
patiesībā es toč neesmu nekāds ticamais avots, jo ar homo brāļiem praktiski netusēju, vieni vienīgi hetero draugi. par biseksuāļiem man tikai dzīvesdraugs pateica, ka viņam biseksuāļu sakarā tikai viens vārds nāk prātā - asaras. es pats gan tīri teorētiski domāju, ka bi variants labs ar to, ka neierobežo partnera izvēli dzimuma ziņā. kuru iemīli, to mīli. tikai nezinu, kā tas strādā realitātē.
Tur tā dikti īpatni, cik nu jau sapratu, tad, biseksuāļu gadījumā, škrobei par pamešanas vai aziešanas pa kreisi faktu pievienojas absolūta dabiska neizpratne par to, ka notiek aiziešana/kreisiešana pie pretējā dzimuma, tā sāpe sanāk tāda ļoti kompleksa. Hetero vīriešiem tādā ziņā nosacīti visērtāk, cik jau nu noprotu, visiem citiem pavisam dikti sarežģīti ko tādu sagremot.
tas privātā ziņā un man liekas, ka pamešana jebkurā variantā ir sāpīga. bet ja paņem pa lielam, tad manuprāt homo mazākuma attieksme pret hetero vairākumu nekad, vismaz cik esmu sastapies, nav bijusi apkarojoša vai uzbrūkoša. homo uztver hetero vairākumu kā kaut ko pašu par sevi saprotamu un nezinu nevienu homo, kurš būtu šokēts par milzīgu hetero pārīti kino reklāmā uz forum cinemas.
bet tas, ka hetero izturas mazliet dīvaini (dažreiz) homo kompānijā, tas gan fakts. nu kaut vai tā, ka ir laba kompānija, no visnotaļ kulturāliem cilvēkiem, kuri pārsvarā hetero, bet iegadās viņu vidū kādi homo draugi, un tad hetero veči nezin kāpēc uzkrītoši bieži sāk jokot visādus homo jociņus un saskatīt homo zemtekstus tur, kur to nav, kaut gan pašiem homo tas vispār nešķiet aktuāli. tas gan tā brīžiem dīvaini.
Te man nav ko piebilst, gan jau, ka tas tā dažreiz vai pat bieži ir. Tās jau tās pašas bailes no nesaprotamā, manuprāt, kas liek izturēties bravūrīgi, nu, kaut kas līdzīgs tam, dēļ kā jaunieši no dziļiem laikiem pirmo laiku nosacītas lielpilsētas sabiedriskajā transportā runā drusku skaļāk, nekā pienāktos.