reiz dzīvoja boris un laima. kad boris sadzēries nāca mājās, laima aizslēdza barakas durvis un nelaida borisu iekšā. boris dauzījās dauzījās, bet laima pa to laiku iekšā aizskrēja pie loga, atvēra to un parādīja tajā pliku dibenu. boris to ieraudzījis steidzās pie loga, bet kamēr viņš steidzās, laima aizcirta logu un aizskrēja pie durvīm, atvēra tās, pasauca - boris, boris! - un parādīja tajās pliku dibenu. kad boris steidzās atpakaļ pie durvīm, tās atkal aizcirtās deguna galā un pēc brīža atvērās logs un tajā parādījās plikais dibens. mazais šustiks no pretējās barakas to visu pa aizkaru spraudziņu vēroja un tā ir cēlies slavenais teiciens - pīzda logā - kuru mūsdienās lieto arī lai apzīmētu īpaši sliktus laika apstākļus.