| Smiltenes triatlons. |
[Jul. 10th, 2022|05:14 pm] |
Šoreiz sprinta distance. Joprojām jāpriecājas par triatlētu izpratni par sprintu. 750m/20K/5K. Hidras drīkst izmantot (H2O ~20 grādi, šķita vēsāks). Bija smaga darba nedēļa, nākamā solās būt vēl smagāka, pamatmērķi uz doto sezonu izpildīti, tāpēc devos ar domu paplunčāties, pavizināties un mazliet paskriet (5K nav nopietni).
Pamanījos ierasties 3 min pēc reģistrācijas beigām, 57 min pirms starta, nēsājos pa teritoriju, meklēju reģistratūru. Man vairākas reizes norāda virzienu, bet tur nekā nav. Kad uzjautāju darbiniekam, kurš jauca ārā galdus pie pašas sporta centra ieejas, tas jestri atteica, ka šeit bija, vairs nav. Un ļoti atsaucīgi lika man stāvēt uz vietas un aiznesās. Atgriezās ar atbildīgāku personu, kura man izsniedza numurus un čipu. Aiztecēju atpakaļ uz stāvvietu, aplīmēju velo un ķiveri ar numuriem. Tad aizdevos uz tranzīcijas zonu, visu rūpīgi sakārtoju, galvā izgāju cauri, ko un kā pēc kārtas darīšu. Pat pietika laika nesteidzīgi aiziet vēlreiz līdz stāvvietai un sapucēties tritērpā un hidrā.
Pie starta satiku komandas biedru ar ģimeni, viegli iesildījāmies, ilgi mēģinājām saprast kā īsti jāpeld, jo šoreiz tikai 1 aplis, uzreizi visi 750m. Pāris minūtes pirms starta vienmēr var just kā gaisā aug spriedze, kura pazūd pēc starta signāla, kad visi priecīgi metās ūdenī. Cilvēku bija daudz, mazliet kādam iesitu, kāds mazliet iesita man, kāds mazliet paglāstīja. Pēc pirmās bojas tuvāko 3 m rādiusā vairs neviena nebija un varēja koncentrēties uz ritmu, kuru noturēt vispār nesanāca. Sāku par strauju, elpas trūkst, vairākas reizes nācās atelpoties uz muguras un brasā. Šķiet, ka tikai pēdējos 150m sanāca uzņemt kaut cik sakarīgu vienmērīgu tempu. Beigās 15,5 minūtes, kas ir ļoti ok, sevišķi ņemot vērā, ka kaut ko tizlojos un mocījos.
Abas tranzīcijas sanāca patīkami veiklas.
Sāku mīt ar velo, ātrums 28 km/h, saprotu, ka ātrāk nez vai būs un viss ir slikti, tā arī būs jāvelkas. Pēc pirmā km man garām panesās M50 pārstāvis, kuram pamanījos iesēsties astē. Tālākais jau pēc iepriekšējo sacīkšu shēmas. Smagi strādājām, pa minūtei mainījāmies. Velotrases pēdējā trešdaļā mūsu aizvējā iesēdās fujaks, kurš neizrādīja nekādu vēlmi strādāt, tikai tusēties pa aizvēju. Velo finiša taisnē šis vēl panesās mums vecūkšņiem garām. Censonis, labi atpūties mūsu aizvējā, profesionāli, vēl uz velo atrodoties, izāva kājas, noleca no velo, 3 soļi, kurpe aizķeras, velo gar zemi, pats ar gandrīz. Man galvā tik pazibēja doma, karma is a bitch. 34,5min 34km/h vidējais. Salīdzinoši švaks sniegums, varbūt der atmazka, ka sāka līt un sēdot aizvējā caur muti elpot nebija ieteicams, jo šosejas dubļi mutē nez vai ir kas labs.
No 2. tranzīcijas izskrēju 50m aiz sava biedra, kurš piektajā gadu desmitā, aizvējā sēdētājs kaut kur tranzīcijā pazuda. Jāskrien 2 apļi. Pirmo K noskrēju 3min12sec, jo bija jāsēž astē savam velobraukšanas partnerim. Tad es viņu apdzinu, viņš jestri novēlēja veiksmes, uzsaucu klasisko - aiziet! un nesos tālāk jau ar mazāku ātrumu, jo tas 3:12 temps man nāca kā šoks, es tik ātri neskrienu, ja? Bet tā ir katru reizi, kājas tik labi uz velo uzsildītas, skrienot sāk darboties citas muskuļu grupas un pat nemani, ka temps pārāk liels. Trase sirsnīgi kalnaina. Pēdējos 200 metros arī apdzinu savu komandas biedru, kur pat ij nesapņoju apdzīt. Rezultātā zolīdz 4:04 temps, 21,3 min.
Kārtējā 4. vieta savā grupā. Šoreiz no 17 censoņiem. Atkal esmu vairāk kā apmierināts ar rezultātu. Tik pulksteni aizmirsu laicīgi pēc finiša apturēt, meh.
Ļoti patīkami noorganizēts pasākums. Daudz cilvēku. Tik haļavnajai putrai kāds bija pienu piegāzis, meh. Un pēc finiša man mēģināja iesučīt saldējumu un piena proteīna dzērienu. Nez kuram ienāca prātā, ka tā ir laba doma, pēc lielas kardio slodzes uzreiz piļīt kaut kādu lipīgu proteīnu šļuru, kuru pārgurušais organisms mocīsies gremot(man ar kādreiz tā šķita laba doma (piena olbaltumvielas pēc slodzes), līdz kādu dienu mans boksa treneris izteica savu pārliecinošo viedokli šinī jautājumā). Dodiet dažādus ogļhidrātus, lūdzu. Olbaltumvielas vakarā. |
|
|
