Ja mēs runājam par pārtikas rūpniecības nākotni, tad tur iezīmējas sekojo;si virzieni - a) ``parastais`` -aizvien labāk automatizētas, noslēgtākas un higiēniskākas fermas, tad selekcijas rezultātā iegūti ``reducētie`` dzīvnieki kas būtu nākamā lopkopības dzīvnieku stadija - faktiski muskuļu audu audzēšnas biomašīnas ar minimālu sentienci, te vēl iespējama smadzeņu tieša elektrostimulācija jeb ``wireheadings`` un dzīvnieks būs konstantā eiforijā, jautājums par ciešanām atkrīt vispār, nu un pēc tam - šūnu fabrikas.

Tas ka patreizējās fermas ir ar problēmām ir zināma lieta, vienīgi vajag nevis ``klapēt ciet`` un samazināt cilvēkiem dzīves līmeni, bet pakāpeniski aizvietot ar augstāk minēto. Kas principā arī notiek.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par šo man viedokļa un nostājas vēl nav, lai arī 'wireheadings' pagaidām neizklausās pēc man pieņemama risinājuma. Kaut vai tamdēļ, ka ietekmi uz vidi tas īpaši nemazinās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ietekmi uz vidi var samazināt izolējot tās ražotnes no vides, ja tās ir šūnu fabrikas vai imobilizētie eiforizētie reducētie dzīvnieki, tad nekādu kūtsmēslu tur nav, ir šķidrumi kas pa transfūzijas trubām/ katetriem pamet organismu stekus, top savākti un pārstrādāti, konkrētie ķīmiskie procesi atkarājas no tā kas tur par vielām būs.

(Reply to this) (Parent)