ritīg patīk plika skriešana. protams, esmu lohs, ka trenējos pa plakanu asfaltu skriet, bet pirmo maratonu piesakos pa takām un kalniem XD
pirmā stunda palidoja nemanot. pulkstens saka, ka 8K jau cauri, man neticējās. zato 40ais km vilkās tā itkā es plankā stāvētu. XD
kroč rekomendēju, tā endorfīna jūra, kurā izpeldējos, tik drīz neaizmirsīsies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu labi, es te nesalīdzināšu sevi ar tevi, mēs ar "pavisam" gājām, (un bez manis viņa būtu krietni ātrāk nogājusi), bet tas pēdējais kilometrs - pēkšņi sapratu visu, ko biju lasījusi un nebiju sapratusi, kāpēc cilvēki padodas pēdējā kilometrā. Tas bija ekstrēmi, sevišķi tas pēdējais slidenais posms aiz visām trepēm, kas kalnā vijās. Milzu apbrīna par visiem, kas šito spēja skriešus pieveikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mhm, kad man norādīja uz trepēm un tad pēc trepēm tā taciņa, ritīgi par jums padomāju, ka "patiks" XDXDXD
ritīgi malacis, ka izturēji. še pieci!

ko ta es, vot tie, kuri zem 3 stundām noskrēja. kad man bija 16. km man pirmais jau skrēja pretī. sajūta bija īpatnēja.

"bet tas pēdējais kilometrs - pēkšņi sapratu visu, ko biju lasījusi un nebiju sapratusi, kāpēc cilvēki padodas pēdējā kilometrā."
man šķiet tādēļ vien bija vērts iet (;

(Reply to this) (Parent)