nu par cepeti runājot: 1) uzskatu, ka varētu tos visus nomelnotājus pašus palaist pastrādāt ar tādiem "bērniņiem". Tiem bērniņiem varbūt ir pussolis jau palicis līdz cietumam (nepilngadīgo kolonijas diez vēl ir?), tur noteikti ar viņiem auklēsies; 2) palasot twitterī komentus par to, kāda drausmīga neģēlība pret bērniem ir likt viņiem STRĀDĀT, redzu, kur mēs vizāmies. Patiesībā katru dienu to redzu, no rīta bērnu uz bd vedot: uz soliņam gar mājām jau satupuši alkāni un pie boozie veikala 9os jau nāk laukā ar alus un šnabja pudelēm, cits pat aiz stūra neaiziet kā jau korķē vaļā. Atļaušos piebilst manā vecumā cilvēki, nevis kkādi karu pārdzīvojuši penši. Skaidrs - labāk tā, nekā dies pasarg šiem jauniešu vecumā kāds būtu spiedis STRĀDĀT;
3) Par galveno cepeti - nu ir tā esmu bijusi abās pusēs - gan kur mani apbižo, gan kur mans bērns kādu apbižo. Svešam pieaugušajam NAV jāmāk psiholoģiski pareizi apieties ar bērniem (attiecīgi, ja ļauj savam bērnam citiem kāpt uz galvas, tad var rēķināties, ka sekas var nebūt psiholoģiski vispareizākās). Tāpat kā ar suņiem/ Varbūt tāpēc viņš nemāk, negrib, varbūt tāpēc viņam nav savu bērnu, utt. Tātad man ir sanācis gan stingri pateikt bērnam, ka vsjo beidzam, gan uzkliegt, gan vecākiem teikt, gan arī vienreiz roka paslīdēja pret brālēna meitu (kura tāpat kā manējā šobrīd kā ute lien visiem virsū un nav valdāma), kad pārējais nelīdzēja. Nu un šobrīd mana tā izpildās. Es jau tā esmu stingrā māte, bet nu tad tādos tusiņos pasaku puslīdz bērnam, ja redzu, ka nu galīgi kādu apceļ. BET saku pieaugušajiem arī - ja sāk traucēt (un paši netiek galā), lai saka man - jo nu citreiz tiešām ir situācijas, kad bērns apkrauj ar mantām, bet otrs pats pasaka bērnam, kad kļūst jau par traku, un mierīgi spēlējas pats ar bērnu, un ko es tur vislaik skriešu un bļaustīšos. Katrā ziņā, ja būs pārāk uzmācīga, mani neklausīs, nevienu neklausīs un dabūs, tad nu es glābt arī neiešu.. Nu nevar arī no vecāka prasīt 100% kontroli pār bērnu. Tad tiešām nevar iziet laukā līdz 18 gadu vecumam, kad jau skaitās pieaudzis un tad lai dara ko grib un pats atbild :D Līdz tam nu jā - ja viņš sastrādās, es atbildēšu - tas fakts (piemēram, piemīzīs dīvānu), bet panākt, lai 100% neviens nejustos emocionāli aizskarts - tas vienkārši nav neviena vecāka spēkos..

(Reply to this) (Thread)

Ļoti jauki visu pateici, tikai gribēju saprast kas tā par dīvainu noslieci sīčiem tās mantas virsū svešam cilvēkam kravāt? Kur krauj, uz galvas? :D Vai tipa dod rokās, lai spēlētos. Kaut kā tieši tāds fenomens nav gadījies, varbūt vienkārši baidās no mana nīgrā mūļa hehe.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

savās mājās - imho cenšas atnest/parādīt/iedot visu, kas ir. Svešās - nu, aj tiek pie amntu kastes, tad imho arī.. :D
Bet arī nezinu :)

(Reply to this) (Parent)

man tā bija vienīgā pieredze ar tādu izklaidi. puisīts sajuta varu pār pieaugušo un nekautrējas izmantot radušos situāciju. precīzi nulle pretenziju pret puisīti. pretenzijas man ir pret cilvērkiem, kuri to visu akceptē.
viņš vienkārši krāva nabaga izmisušajam klēpī. visu, ko atrada, tai skaitā nazi un puķupodus. tad kkas sāka tomēr iejaukties un teikt, ka tas viss nav ok. puisītim bija dziļi pajāt. eh, bet tas bija pirms daudz gadiem, ļoti precīzi neatceros. pa šo laiku puisītim dievs jau būs erekciju uizdāvinājis (:

(Reply to this) (Parent)