melvin lerner bija loti interesanta teorija.
vins teica, ka cilvēki jūt sāpes ik pa laikam, un tā ir loti dabiska reakcija pret dazādām dzīves situācijām. un sāpes pēc kāda laika pāriet, sadzīst. ja ir lielas sāpes, laiks var būt ilgs.
bet, ja cilvēkam skiet, ka sāpes nav bijusas pelnītas, ka "tas nebija godīgi, ka tā notika ar mani", sāpes pārkvalificējas par ciesanām un ciesanas nebeidzad nekad.
runa nav par to, ka sāpes jebkad ir pelnītas. tā nav. cilvēki fundamentāli ir pelnījusi būt laimīgi, bet sāpes ir dabiskas. kā bērns, kuram aug zobi un sāp, vins nav "pelnījis" sāpes. bet vinam aug zobi.

(Reply to this) (Thread)

++
sāpes neizbēgami notiek ar jebkuru no mums, bet ciešanas ir izvēle

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk!!!
paldies jums abiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

dzīve nav godīga. bet man skiet, dzīve ir mīlosa, pat ja ik pa laikam sāp. un tad tu saritinies sevī un raudi un reizēm kliedz, un reizēm kāds ir gana tuvu un saka it's ok, baby, it's ok.
it's ok, baby ;)

(Reply to this) (Parent)