absolūti visam ticu, beidzot arī kāds stāsts no pirmajām rokām. kā tev subjektīvi šķiet, pa šiem 10 gadiem daudz kas ir mainījies?

debīlu šefu pilna pakaļa, tur neko nepadarīsi.

protams, ka šovinisms darba devēju/ņēmēju attiecības nekur nav pazudis. bet man šķiet, ka ir vērojama pozitīva tendence. kaut vai tā kampaņa par kuru esmu sajūsmā - var viņa, var viņš un otrādi. man šķiet pirms 10 gadiem nekas tāds nebija iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, ja godīgi, īpaši neticu. Šis arī daļēji ir pie vainas tam, ka attiecībās, īpaši ja ir bērni, ir daudz kas jāpiecieš, jo viena bieži vien sieviete nemaz nevar pavilkt. Tur protams arī citas nianses (ja daļa aploksnē u.t.t.)
Dažus gadus vēlāk atkal studējot man novilka atzīmi fizikā, jo skuķis. Bija džeki, kam izlika vienu augstāk 'vidējai palīdzēs, varbūt vēl stipendiju dabūsi' nu tā tēvišķīgi labvēlīgi. Un kad drukāju k.d. stāvēja un pār plecu lasīja man,jo nevar būt, ka es nešpikoju, ar muguru uz to pusi, kur visdrīzāk ka špikoja gan, bet čalis. Kad vairs nevarēju izturēt, pagriezos un bezkaunīgi skatījos viņam acīs, lai saprot, ka man traucē. Ļoti nožēloju, ka neaizgāju pie vadības kad viņš 'par sieviešu stulbumu' mērķtiecīgi izgāza divas meitenes. O.k. viņas intelektuāli nav ģēniji, bet viņas atbildēja pareizi, vienkārši neiepatikās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

gadās izteikti šovinistiski īpatņi, gadās arī vīriešnīdēji.
mana bērna māte augstkolā vairākos priekšmetos daboja labu atzīmi, jo prata savu glīto ģīmīti attiecīgi savilkt. un nekaunējās no tā. (:

(Reply to this) (Parent)