neesmu sajūsmā no selektīvās empātijas. varbūt izklausās, ka iztaisos par kkādu svētuli vai jēzuliņu, bet man šķiet, ka ir iespējams nešķirot.
pārsvarā gadījumu agresija nenāk no labas dzīves, vismaz manā burbulī. empātija var palidzēt saprast, kāpēc tik daudz agresijas visapkārt. un neņemt lietas personīgi ar palīdz. un vai tiešām izskatās, ka es dikti cenšos uzlabot citus?