| SKM2022 |
[Sep. 26th, 2022|08:31 am] |
Sestdien noskrēju 35K Siguldas kalnu maratona ietvaros.
Gatavojies nebiju nemaz, komandas biedrs pagājušās nedēļas vidū ieteicās, ka ir tāds pasākums, ka pirms gada viņš ar sievu esot 6 stundās nobliezuši. Protams, ka man uzreiz sagribējās to izdarīt 4h20min.
Pa takām neskrienu, pa kalniem arī. Vēl nosacīti svaigā atmiņā ir mans pirmais maratons pirms diviem gadiem, kad ļoti savajadzējās noskriet maratonu, jo iemesli, bet bija sākusies pandēmija, un visādi Rīgas maratoni, kuriem biju sācis gatavoties jau ziemā, bija atcelti. Vasarā pandēmija mazliet atlaida, ieraudzīju pasākumu ar nosaukumu "Bulta". Jāskrien Sigulda - Līgatne -Sigulda 42K, kopējais kāpums 600m. Beigās kājas sāpēja tik ļoti, ka raudāju, labi, ka lija lietus un neviens manas asaras neredzēja. Bet gandrīz sanāca iekļauties plānotajos 4:20.
Šoreiz 7K mazāk, bet kopējais kāpums ~1500m (pulkstenis saskaitīja 1325m). Tai skaitā 3 reiz uzskrējām pa slēpošanas trasi, 4 reiz pa citām lejā. Raportēju, ka tas ir diezgan traki.
Starts pie upes, jākāpj pa slēpošanas trasi, kāpums 80m. Diezgan jestra iesildīšanās. Biju domājis sākt ritīgi lēni, tusēties ar biedriem, sist klaču un tā. Bet kas tev deva, kā sāku nesties lejā. Meh, pat kilometru neizturēju, kad sāku nesties straujākā tempā kā paredzēts. Pašsajūta lieliska, aizdomīgais celis nesāp, kāpēc neizpriecāties?
Tā arī savā ritmiņā nesos, jāskrien 2 apļi 15K un 20K. Pirmo apli noskrēju patīkamā tempā un iedomātais 4:20 kā finiša laiks sāka izskatīties tiešām reāli. Mīļotās sievas (īpašs paldies) apčubināts, padzirdīts un pabarots, viegli atpūties, metos otrajā aplī. Otrajam aplim +5K aplītis pa brikšņiem, tuneļiem, dubļiem, izcirtumiem un tā. Tur satiku biedru, kurš stāvēja pie upītes un, galvu nokāris, lūkojās ūdenī. Mani pamanījis, izsaucās, lai tik skrienu tālāk, ka viss ok, tikai esot pie krampjiem kājās ticis. Posms nebija skrienams, tāpēc pagājāmies gabaliņu kopā. Ļoti patīk, ka šādos pasākumos visi uzreiz kļūst par labiem draugiem. Uzzināju, ka puisis skrien pilno 70K, bet viss jau slikti, jo pirmo apli skrējis kopā ar labu kompāniju labā tempā. Tagad nezin kā lai dzīvo tālāk, koroč traki tie cilvēki.
Noskrējis 5K apli, atgriezos 15K aplī, kā reizi, lai barošanas punktā satiktu komandas biedrus, kas atpalika no manis precīzi 5K, diemžēl biedrenei bija izbeigušās kājas, viņa vairs nevarēja paskriet, ajau.
Manas mīļās kājas kā ierasts ap 27 kilometru sāka stāstīt, ka šī nodarbe jāmet mierā, jo kļūst grūti. Uzēdu, padzēros, mazliet pačiloju un noskaņojos pēdējiem 5K. 5K tak nekas nav. Tā pa īstam kājas sāk sāpēt tikai pēc kāda 32 kilometra, paēdis arī esmu gana, jāskrien tik. Tā sevi mierinādams nesos tālāk. Kāpumos vairs skriet nevarēju, nācās kāpt. Pēdējos 3 kilometros sanāca skriet kopā ar vēl diviem censoņiem. Vienam bija apbrīnojams skils nesties lejā pa slēpošanas trasēm, viss ko es ieguvu kāpjot, skrienot pa taisno viņš ar uzviju atguva nesoties lejā. Vienā no ļoti straujiem kāpumiem sametās viegli slikta dūša, jāmācās ēst pie slodzes.
Tā nokļuvām pie pēdējā kāpuma, kas bija arī pirmais. Lēnu garu kāpām un sākām runāties. Meitene pirms nedēļas noskrējusi Ventspils maratonu, sūdzējās, ka nesaprot kāpēc bija jāpiesakās 70K, ka grib mājās. Puisis teica, ka ir čīteris, jo dzīvo Siguldā un ir uzkačājis skilu nesties no kalna.
Abi mauca pilno, visi mani centieni viņus noskriet bija absolūti velti, tāpēc no puiša piedāvājuma uzsprintot kalnā atteicos. Beigās palaidu abus pa priekšu.
Beigās 26. vieta kopvērtējumā, kārtējā 4. vieta grupā. Oficiālais laiks 4h23min.
Un stipras sāpes ciskās jau otro dienu, mmmmm, kad likās, ka pie tādām vairs īsti nevar tikt. Tas, protams, netraucēja sevi vakar pamocīt ar atslodzi 10K skrējienu un 35K velo. Arī pašsajūta daudz labāka kā pēc mana pirmā maratona, vakarā gandrīz saņēmos aiziet uz nakts peldējumu, bet beigās uznāca niķi un aizgāju pastaigāties 5K
Kroč, iepatikās, jāskrien nākamsezon Stirnubuks. Un 70K SKM.
 |
|
|