Vo... Svarīgi noturēt to līmeni starp patiesību un sweet fantasy. Lai uzziņa par kaut kā neesamību realitātē nekļūst par traumu. Ar prieku atceros, kā manā bērnībā Salavecis tika atpazīts kā pārģērbies kaimiņš.
A zobu feja... man teica, ka izkritušais piena zobs jāuzmet uz krāsns. Un tad viņa vietā varēs monētiņu atrast. Septiņdesmitajos, Karl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redz kā mēs tomēr varam rast kopsaucējus ;)
Nuja, citi ar prieku atceras, citiem traumas.
Bet jebkurā gadījumā, man šķiet, ka tas rada nevajadzīgu pieaugušo autoritātes apstrīdējumu. Un ir iespējams nebojāt bērniem bērnību, tai pat laikā nemelojot. Es jau savos apdeitos norādīju, kas ir nevajadzīgi meli un kas vienošanās par neeksistējošām lietām un parādībām.

(Reply to this) (Parent)