ap kādiem 12 naktī
pār bulvāra putekļiem
mirdz naksnīgā logā gaisma.

tai telpā - piemētāta grīda
un koka galds ar purpuru segts
svaigi sagriezta gurķa smarža
kas ar melnās tējas garaiņiem jaucas.

redz, sniegbaltīte sadūrusies.
un rokām tvēriens ne tāds
tai brīdī, kad vējš zem linoleja tiek.

gaidu, gaidu, kad atnāks Viņš
un noteiks - kruta, ir Tavs darbs!

tad laisku alus malku,
tai vietējā Hanzā
un miers un svētlaime tais 12 naktī,
kad pasaka par miegu iztraucēta.