| ap kādiem 12 naktī pār bulvāra putekļiem mirdz naksnīgā logā gaisma.
tai telpā - piemētāta grīda un koka galds ar purpuru segts svaigi sagriezta gurķa smarža kas ar melnās tējas garaiņiem jaucas.
redz, sniegbaltīte sadūrusies. un rokām tvēriens ne tāds tai brīdī, kad vējš zem linoleja tiek.
gaidu, gaidu, kad atnāks Viņš un noteiks - kruta, ir Tavs darbs!
tad laisku alus malku, tai vietējā Hanzā un miers un svētlaime tais 12 naktī, kad pasaka par miegu iztraucēta. - burboļojošās sajūtas manī:gaidu
- uz pilnu klapi klausos:James Newton Howard - Solomon Vandy
|