Vakar vakarā, man viens mužiks stāstīja par īstās mīlestības izpausmēm.
Man patika Viņa stāsts par pankūkām: "Kur no rīta Viņš pieceļas agrāk un uzcep pankūkas. Pārlējis ar kļavu sīrupu vai zemeņu ievārījumu. Klāt pielicis rozi. Un pasniedz to savai sirds dāmai gultā."
Tiesa, pašreizējā dāma nav tā, kurai Viņš vēlētos to pasniegt, jo nav tā īstā. Un vispār, dīvaina Viņiem tur tā situācija...

Bet, vēl dīvaināka situācija ir tā, ka es ar Viņu būtu ideāls pāris, ja vien - mēs nebūtu labākie draugi, kuri izgājuši cauri visādiem atgadījumiem un joprojām spējam būt lojāli viens pret otru.