Protams, ka gulēt tiku pēc 5 rītā, taču pa to laiku, kamēr ar rociņām šuvu gambi:

• izdzerta viena kafijas, viena melnās tējas krūze, viens vichy minerālītis (1,5l);
• apēstas trīs maizītes un viens gurķis;
• aizsūtītas 4 sms, ar vienkāršu manu redzējumu ap plkst. 00:00, 2:19,3:36, 5:02, bez tendences sagaidīt atpakaļ kādu atbildi;
• pateikts viens rupjš vārds "bļeģ";
• nosists viens lielais ods;
• nopīpētas 9 cigaretes.

Un jā, protams, kaifs, bļe, ir tas gambis gatavs, šodien atdošu un tad nah uz kādu laiciņu (2 -3 dienas) neņemšu nevienu haltūru. Rociņas sāp :(

halellujah....

 

tagad varu kaifot, jo gambis atdots tā īpašniekam un Viņš pateica, ka mans darbs ir KRUTA !!!

ap kādiem 12 naktī
pār bulvāra putekļiem
mirdz naksnīgā logā gaisma.

tai telpā - piemētāta grīda
un koka galds ar purpuru segts
svaigi sagriezta gurķa smarža
kas ar melnās tējas garaiņiem jaucas.

redz, sniegbaltīte sadūrusies.
un rokām tvēriens ne tāds
tai brīdī, kad vējš zem linoleja tiek.

gaidu, gaidu, kad atnāks Viņš
un noteiks - kruta, ir Tavs darbs!

tad laisku alus malku,
tai vietējā Hanzā
un miers un svētlaime tais 12 naktī,
kad pasaka par miegu iztraucēta.

Ja godīgi, pēc janvāra revolūcijas manā sirdī, tik nesen (kāds mēnesis vai divi) es atguvu to ticību Tev, lai patiesi sacītu, ka Tu man esi vajadzīgs, ka Tu esi manas stiprās rokas un balsts, ka mana sirds atkal pieder Tev.

Paldies par atgriešanu dzīvē un sapratni, ka tomēr pasakām (ja tīk - ziepju operām) ir laimīgas beigas un Tu esi blakus man.

:*