Ha! Un tomēr šodien pakaļa nesāp, neskatoties uz to, ka vakar nolīmēju vienu sienu: lēkājot: augšā- lejā. Viss, kas no tām atrakcijām ir tas, ka uzsists zilums zem ceļa un nakts vidū sarāva kāju krampī . Vai nav jauki :)
Šodien pabeigšu darīt to un tad kopā ar dzhindzhera pielakšos kā mazais ezīc miglā.

p.s. vakardienas novērojumi: 1. - vienai tapetes līmējas atrāk nekā to darot kopā ar māsu :D ; 2. - tie, kas gribēs visvairāk iet pastaigāties, rezultātā, paši sāks dīkt -ejam mājās :D