|
|
|
Februāris 27., 2015
16:38
beidzot noderēja origami prasmes, apsēdos pastā blakus vienam puisim, kas likās tāds kā redzēts, bet nevarēju atcerēties, vai tiešām, tad viņš salocīja lidmašīnu no gaidīšanas čeka un nolika starp krēsliem, pēc tam pienāca viņa rinda un tikmēr es salocīju lidojošo putnu no čeka, un noliku blakus lidmašīnai, ejot prom puisis to pamanīja un veltīja man platu smaidu
|
Februāris 13., 2015
08:13
|
Janvāris 31., 2015
17:54
poliamorfās attiecības
|
Janvāris 29., 2015
10:07
tiku pie leģendārās linu šalles, zem tās var labi paslēpt kaķīti ar paketi
|
Janvāris 19., 2015
Decembris 22., 2014
22:32
tik daudz gadiem jāpaiet, lai saprastu, ka nevajag būt visu laiku krutam, gudram un tievam
var arī noplēst ādu no krūtīm un lūpām, un staigāt atplēstam vaļā
un nāk visas aizdomīgās pelītes ar kabatlakatiņiem, spiežās klāt un prasa - kas tev ir
un tu smaidi, jokojies, un pēkšņi nekā vairāk arī nav, aizpūta visus mākoņus, tikai saule spiež acīs
|
Decembris 13., 2014
17:22
ik pa laikam kā atbilde uz dienas jautājumiem galvā ieskanās kaut kas sen dzirdēts un it kā aizmirsts
šodien - možet čerez paru tisjač ļet ti uvidjiš sļed maih kamet
|
Decembris 9., 2014
13:18
vakar pēkšņi sariesās asaras un zuda runātspēja no tā, ka viena kolēģe it kā tikai paprasīja kaut ko, bet es tobrīd biju vaļā, man nebija ieslēgts tas komunikablais 'jā, jā, davaj', un tas kaut kas bija tik tālu no manis, gan saturiski, gan veidā, kā viņa par to runāja, pilnīgi citādi, kā es iedomājos dzīvi un darbu, un tajā pašā laikā bija skaidrs, ka to nav iespējams izskaidrot, pārliecināt un mainīt, jo man būtu ļoti daudz un ilgi jāstāsta, jārok smiltis līdz ūdenim, un viņai nebūtu laiks un vēlēšanās klausīties, un tātad ir tikai divi krasti, kas nekad nesatiksies, un tas nekad nemainīsies tātad, river, river, carry me on
|
Decembris 6., 2014
11:38
Šorīt - kā spēru soli no nama durvīm, tā uz dibena. Totāla atkala. Pat sargi tādos apstākļos nestaigā šurpu turpu. Bet nu toties izglābu dibenu kaimiņam ar labradoru, kas nāca ārā pēc manis. Biju jau piecēlusies, bet pabrīdināju ar - uzmanīgi, ļoti slīd. Viņš tik iebļāvās Johaidī, bet nenovēlās. Un kā ar slēpēm devās uz parku čurāt un kakāt.
|
Decembris 5., 2014
22:41
uzliku deķi uz palodzes un sāku lasīt jaunu grāmatu - ir silti
|
09:08
gandrīz nepārtraukti un visur salstu, bet sajūta ir tāda kā pārgājienā ar teltīm, nu, nekas, nekas, vēl nedaudz jāiztur un tad jau atgriezīsimies "mājās - siltumā", bet jāiztur aukstumā laikam ir kādi pieci mēneši vēl
|
Novembris 27., 2014
22:15
par politiku
''— Gribu apskatīties pats. Valdnieka bailes man rādās ļoti aizdo mīgas. Es nemaz nebrīnītos, ja būtu notikusi revolūcija.
Šis vārds lika pārskriet šermuļiem pār viņa kauliem. Viņš aizliedza pats sev domāt par to, bet, jo stingrāk aizliedza, jo neatlaidīgāk bija jādomā. Šis nolādētais vārds lēkāja viņa acu priekšā pa burtiem: R kā Roma, E kā Eiropa, V kā Venēcija un tā tālāk.
Pēc brīža viņš sajuta, ka viņam kāds seko. Aiz žoga pietupies, viņš nogaidīja, kas būs tālāk. Pēc kāda laiciņa pagāja garām Zirnis.
Viņam bija tāda gaita, it kā viņš staigātu pa jēlām olām. Advokātam bija radušās nopietnas aizdomas. Redzot, ka bruņinieks ielavījies dārzā, viņš tam sekoja pa pēdām.
«Te kaut kas nav kārtībā,» Zirnis prātoja, «nedrīkst viņu izlaist no acīm.»
Tomāts gribēja jau līst no paslēptuves ārā, kad parādījās vēl viena ēna.
Viņš paslēpās atkal dziļāk aiz žoga un ļāva ēnai paiet garām. Šoreiz tas izrādījās Pētersīļa kungs, kas bija nolēmis izspiegot advo kātu.
Viņa varenais deguns bija saodis, ka briest kādi lieli notikumi, un viņš negribēja palikt neziņā.
Pētersīli savukārt novēroja hercogs Mandarīns, kas drīz vien bija redzams zogamies skolotājam pakaļ.
— Es nemaz vairs nebrīnītos, ja ierastos arī barons, — ņurdēja Tomāts un aizturēja elpu, lai neatklātu savu paslēptuvi.
Jā gan, arī barons jau klāt. Viņš bija pārliecināts, ka hercogs paslepus aiziet uz kādām viesībām, "un nolēma tam piebiedroties, lai nepalaistu garām izdevību krietni pieēsties. Puplaksts vilka rati ņus, smagi elsdams. Tumsā viņš nevarēja saskatīt ne akmeņus, ne bedres, tāpēc baronam tika pamatīgi kratīts vēders, un viņš smilkstē ja kā kucēns.
Aiz barona neviens vairs nenāca. Tomāts izlīda no savas paslēptu ves un nolēma sekot viņam.
Tā viņi nostaigāja visu nakti cits citam pa pēdām: Zirnis veltīgi meklēja Tomātu, kas bija pārvietojies uz rindas beigām; Pētersīļa kungs sekoja Zirnim; hercogs dzinās pakaļ Pētersīļa kungam; barons nenolaida acis no hercoga, bet Tomāts staigāja baronam pa pēdām. Ikviens uzmanīgi vēroja katru priekšā esošā kustību, nezinā dams, ka arī viņš tāpat tiek uzmanīts. Reizēm viņiem sajuka kārtība — Zirnis, kas gāja pa priekšu, palika Pētersīļa aizmugurē, ja tas, līkumu apmetis, nogrieza viņam ceļu. Tad viņi nevarēja nomierināties, iekams rindā nebija atjaunota agrākā secība. Tā kā nakts bija pagājusi savstarpējā izspiegošanā, viņiem nebija laika redzēt ko citu, un, gaismai austot, viņi nebija ne par matu tikuši gudrāki. Bez tam viņi bija līdz nāvei noguruši.''
(Džanni Rodāri - Sīpoliņa piedzīvojumi)
|
Novembris 26., 2014
21:23
ķieģelīši visiem vienādi, bet ir cilvēki, kas ceļ tiltus un ir cilvēki, kas ceļ sienas, otrie mani interesē tādā ziņā, ka gribas viņiem palīdzēt sienas pārvērst tiltos
|
Novembris 25., 2014
11:57
liels un dzīvs, un nebaidos
|
Novembris 24., 2014
00:04
pēkšņi atkal gribas būt stiprai, gudrai un smukai, tā tas strādā, tā tas strādā
|
Novembris 23., 2014
13:54
tev ir daudz vārdu un nevienu no tiem es neminēšu
es tevi lūgšu, bet tā būs prasīšana
tā būs balss no tiem ūdeņu avotiem
no tiem ūdeņu avotiem, kuri notek dubļos un akmeņos
avots prasa pēc sava dzērāja un kas reiz noliecies,
tam vairs muguru taisnu nepiedzīvot
es tevi lūgšu palikt it kā vakarā dienu
it kā vasarā ziemu, it kā skatīdamies uz citu pusi
es tevi lūgšu un lūgšu
tā būs brieža balss
piemeklēta baloža žēlabas
tā odīs pēc rāvas un darvas
un tā būs patiesība
(d.maksimoviča)
|
13:53
"man nav vajadzīgas nekādas kosmiskās gudrības, es tās ieguglēju"
|
Novembris 22., 2014
09:10
bet fakts ir tāds, ka es nevaru iziet no mājas uz darbu, ja neesmu pirms tam saēdusies kaut kādus tekstus brokastu vietā pie kafijas, reizēm man sanāk tāpēc kavēt
|
08:55
es tevi saucu, es tevi piesaucu, bet tu neatsaucies,
vai man būs pameslam būt vai man sēdēt pie goda galda,
bet mana mute ir gatava un manas rokas - sataisītas,
mani sirds kambari ir izrakstīti un izrotāti,
gaidot uz tavu ienākšanu,
zini un klausi -
es esmu namturis, kas nezin celt un stiprināt savu namu,
kas allaž un vienīgi poš ķirmju un rūsas izēsto godību
(D.Maksimoviča)
|
Novembris 18., 2014
18:48
skaisto vārdu kārdinājums un magnētiska vēlme palolot tik daudzsološo iemīlēšanās sajūtu, uzpūtīšu burbuli no domām un vārdiem, ir taču brīvdiena un man nav bail
|
|
|