|
|
|
Marts 20., 2015
12:15
kolēģis: "mani fascinē cilvēki, kas nespēj noskaidrot, cikos autobuss, kur pietura, kad nākamais - tāda sajūta, ka cilvēki gatavi mētāties kā tādas lapas apkārt pa pasauli"
uzreiz iztēlojos c un m kļavu lapu formā mētājamies apkārt pa pasauli
|
Marts 17., 2015
23:30
'viņpus negaisa mākoņiem lidinās liktenis un valgu delnu novelk pār mūsu lūpām'
|
13:39
lūdzu, salieciet man komentāros linkus uz smuko kleitu veikaliem
|
Marts 16., 2015
14:07
pēc pāris gadu pārtraukuma sāku atkal braukāt ar mašīnu pa pilsētu, it kā stresiņš ir, braucu sūdīgi, ceļus nezinu, bet diezgan po arī, ja godīgi, tāds visaptverošs 'nu un?'
|
Marts 12., 2015
16:21
nu, gan sākas - reibst galva, slāpst un karsti-auksti, es jau sāku domāt, ka varbūt tas kāds vīruss, nevis nikotīns, kaut kur paslēpties un lasīt vieglu dzeju
|
12:23
viena darba saruna atgādināja, ka atcelšanas un nedarīšanas vietā var taču teikt "izpilde ir aktualizēta", un tas patiešām skan daudz cienīgāk, vai ne, domāju šo likt aiz auss un pielietot privātajā dzīvē
|
Marts 11., 2015
23:20
noskrēju 10 km statoilam pretējā virzienā bez naudiņas un uguntiņas, un tagad esmu apdolbījusies un neinteresē nekādi vairs niķi totāli
|
18:49
no rīta revolucionārā noskaņojumā izmetu cigaretes, gandrīz pilnu paciņu, pret vakaru sāka sāpēt galva, domāju, ahoi, nikotīna abstinence, bet tad iedzēru kafiju un pārgāja, tā kā tā izrādījās tikai kofeīna abstinence, nikotīna abstinence kavējas, tiekamies pusnaktī pie statoil zupu plauktiem, kur es prāta aptumsumā riņķošu apkārt un svārstīšos kā raskoļņikovs
|
12:10
vēl 10 solāriji līdz atvaļinājumam
|
Marts 10., 2015
22:13 - Pasaka mazvērtības kompleksu māktajam draugam
Kādu dienu, kad ezītis uz brīdi bija atritinājies vaļā mierīgs, priecīgs un pateicīgs, viņš jau nākamajā mirklī pēkšņi satraucās - bet ko es savam draugam varu dot?! Neprotu cept ābolus, neesmu sevišķi saimniecisks un manā midziņā ir tik maz vietas. Jokus visādus zinu, bet tos daudzi zina. Varētu, kā grāmatās raksta, "vienkārši mīlēt un būt", bet to arī citi dara, un visiem pat laika nepietiek. Dažreiz pat sanāk, ka pa īstam mīlēt nozīmē nebūt un nedot, lai draugs var atpūsties vai pastrādāt. Un reizēm pat samtā un zīdā ietinies esmu nejauks un durstīgs.
Ezītis atkal saritinājās cietā, raupjā kamoliņā, nemierīgi grozījās un saskuma pavisam drūms.
Draugs pielika vaigu pie durstīgā kažociņa un teica: - Kuš, negrozies tik ļoti, tavas adatas jauki kutina un raisa man galvā visādas domas. Tikko, piemēram, iedomājos, ka jāuzraksta iesniegums. Bez tevis es varbūt nebūtu iedomājies.
|
22:01
a kur te varēja pārsaukties? es gribu citu niku
|
21:14
satiku bijušā drauga bijušo sievu un es nebiju tieva
|
14:55
Visas tās vienošanās, ka es-negribu-attiecības, nekad nenostrādā, bet tagad es pati to esmu iniciējusi. Tas ir tikai formāls attaisnojums, pēc kura izteikšanas, notiek viss kā attiecībās, tikai ar nobruģētu atpakaļceļu, kur aizbēgt bez atbildības. Un tas, kuram tas tiek teikts, visbiežāk vispār ir citā orbītā un nespēj uztvert teksta būtību. Tam otram ar vēsajām acīm to vajadzētu pamanīt un novērtēt. Tā kā viss, ko es turpināšu pēc šī paziņojuma tomēr sacīt un darīt būs mea culpa, mea maxima culpa.
|
13:38
šo man jau ir teikuši, ka mani mūžīgie jautājumi vedina domāt, ka gatavojos visu apšaubīt, bet man liekas, es jautāju, lai labāk saprastu, ko tieši vajag, un precīzāk varētu izdarīt, jo tad, kad nepajautāju, tad, šķiet, vairāk iespēju kļūdām un pārpratumiem, un man drausmīgs slinkums kaut ko divreiz darīt, varbūt jāpievieno ievads ar simtkārtēju atvainošanos, jāuztaisa mīļāka intonācija un citi kaut kādi sīkumiņi, iesakiet
gribētu būt tik draudzīga kā C
jožik
|
10:24
šodien darbā gaidu mazo sievišķīgo atriebībiņu par vakardienas bastošanu, skatos uz visādiem e-pastiem un domāju, vai šis ir tas, vai varbūt šis, viens varēja būt, paprasīja izdarīt nezin ko un nezin kāpēc, neiedziļinoties, bet tipa vajag, cenšos atcerēties visas tās budistu mācības - aha, tagad man tuvojas dusmiņas, aha, bet es tām neļaušos un tās aizies prom
|
Marts 9., 2015
20:22
aizrāvos ar lasīšanu, heses kūrviesis, un tā arī nespēju līdz veikalam aizvilkties, un I man tik mīļi makaroniņus ar rukoliņu un pupiņām pienesa pie galda, bet tad piezvanīja C vai L, es pat nezinu, un es visa tāda o, jā, davaj, tiekamies, piedāvāju I braukt līdzi, bet nē, atceļā atvedīšu vīnu knābītī, lai vismaz kaut kas
|
19:09
pirmajā pop-up dzīvoklī pēc nedēļas sāku staigāt apenēs pa koptelpām, pēc divām staigāja ciemiņš bez apenēm, klīst baumas, ka mitekli uzteica par netikumību, te es tikai čurāju, neaizverot tualetes durvis, pagaidām vairāk neko
|
18:42
diezgan ilgi lauzu sevi un mocījos, kā tas būs pamest skaisto dzīvokli, kurā viss bija ander kantrōl, nekā lieka, tīrs un skaists, un tāda balta siena, uz ko skatīties visas gaismas, vislabāk patika, kā ziemas krēslā lēnām krāsojās maigi zils, bet tagad, pēc četriem mēnešiem viss ir pretēji, nekādas kontroles, viss plūst un mainās, un es tikai skatos uz to, mazliet brīnos, cik normāli jūtos savā otrajā pop-up dzīvoklī, šodien atnāca lattelecom montieris, es viņu pilnīgi kā mājās sagaidīju, vecajās treniņbiksēs, nenovēršoties no savām aktualitātēm, ēdu, dzēru, pīpēju, būtu viņš atvērtāks, vēl paprasītu, vai tad tiešām jau prom ies, tā pielāgoties spēja ir ērta, bet biedējoša arī, es varētu arī visādām šausmām tādā pašā mierā pielāgoties
M ir tāds skatiens, no kura es saprotu, ka, pag, šitas nav ok, es gribētu to izmantot arī kā attālinātu pakalpojumu
|
Marts 3., 2015
22:50
es neesmu redzējusi fast & furious un filmai esot jau astoņas daļas #vrongkraud
|
Marts 1., 2015
22:40
mulsinoši, kā 'mēs par pilsonisko sabiedrību' ideja iet kopā ar augstprātību un izslēgšanu pret tipa party bomžiem un citiem margināļiem, ne-savējiem dažādos līmeņos, kas taču arī tādas atvases, kas zin, varbūt derīgi dzinuļi, paštaisnuma raisīts nelabums
man negribas būt nevienā klubā, kuram durvis tiek turētas ciet
|
|
|