Ai, man gan visi tie vārdi patīk - lielākoties tāpēc, ka man šķiet, ka vairākus no tiem citās valodās tik forši nepateikt. Jā, pavasara nogurums varbūt ir ok arī citās valodās, bet ostalģija un Weltschmerz ir baigi labie vārdi tieši vāciski.

(Reply to this) (Thread)

hmmmm. man ir problēma ar kopā saliktiem šņāceņiem: tas ir vienkārši neestētiski (polish can fuck off, too). kurpretim dzejā, tur jāliek daudz patskaņu un patskaņu un lūpeņu/skaneņu salikumu, un tad izklausās okej, pat romantiski.

(Reply to this) (Parent)

fonētiski neglīta? no latviešu valodas viedokļa - varbūt. bet tas ir atkarīgs no teksta, nu, kaut vai faustā var atrast:

Wölbt sich der Himmel nicht dadroben?
Liegt die Erde nicht hierunten fest?
Und steigen freundlich blickend
Ewige Sterne nicht herauf?

bet rainis atdzejojis ļoti neglīti:
"vai debess nejumas tur augšā?
vai zeme neguļ še apakšā cieti?
un, laipni mirdzot, vai nekāpj augšup
mūžīgās zvaigznes?"

varu tikai iedomāties, kā vāciešiem izklausās vārds "zvaigznes".

jebkurā gadījumā, domāju, ka tādi aizpriedumi vienkārši traucē uztvert skaisto. es slikti pārzinu vācu sintaksi, bet tas mazumiņš, kas ir lasīts, mani pārsteidz ar savu grodumu, monolītu pabeigtību.

līdzīgi, piemēram, jaungrieķu valoda izklausās pēc automāta zilbju vienādā garuma dēļ, toties ir kruta, ka gramatikā viņiem šķir pabeigto un nepabeigto nenoteiksmi, kas latviešu valodā ir iespējams nu, nezinu, uz pusi retāk. un tādas fīčas ir katrā valodā, fonētika ir ļoti virspusējs rādītājs.

nekomentēju, lai pārmestu, drīzāk lai mēģinātu izmainīt tavu viedokli.

(Reply to this) (Thread)

a)es neesmu latvietis b)fonētiski neglīta no manas personīgās estētiskās perspektīvas. monolīts un grodums noteikti nebūtu vārdi, kurus es izmantotu, lai aprakstītu kaut ko skaistu. c)gēte ir garlaicīgs, godavārds d)bet nu katram savs :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

fair enough, laikam šādi cīniņi vienmēr reducēsies uz pēdējo punktu.

(Reply to this) (Parent)