Xillia

Grozies kā gribi - ķēdes savijušās pārāk cieši,
Pavisam klāt pie tavas sakarsušās miesas.

Un ne jau tevis paša spēkos ir tās saraut.
Es apstāšos vien tad, kad būsi sagrauts.

Kad acīs vīdēs izmisums un akls naids,
Kad būsi kļuvis bezspēcīgs un kails.

Zem dedzinošās, svilinošās saules
Drups tavi izkaltušie, sažuvušie kauli.

No paša kliedzieniem tev kurlums draudēs,
Un as`ru izskalotās acis redzi zaudēs.

Pār tavām lūpām lūgšanas un lāsti velsies,
Tu celsies, kritīsi un kritīsi un celsies.

Mans skatiens tevi pavadīs ik mirkli,
Vien tavu pieri retu reizi glāstīs mani pirksti.

Tu esi mans, tu būsi mans, tā tam ir jābūt,
Tev ir tas jāsaprot un vienkārši tas jājūt.

Es tevi neatlaidīšu, kaut būšu tuvu klāt,
Tev jāpiedod, jo mana mīlestība tāda.

Sveši tārpi mani grauž,
Tavi tārpi mani grauž.
Tava smalkā bezjūtība
Aukstais skatiens man tavs skauž.

Skauž man tavas tumšās domas,
Nebeidzamā cietsirdība,
Prāta pārspēks tavai sirdij,
Neticība mīlestībai.

Skauž man tavas melnās acis,
Kuras as`ras nepazina,
Rokas, kuras labus darbus
Necieta un nedarīja.

Skauž man tava ironija,
Tavu vārdu asā smeldze,
Viss, kas kādreiz tevi skāris,
Un kā sācies, un kā beidzies.

Skauž man tavi tumšie tārpi,
Kuri mani graužot moka.
Pārņem mani savā varā,
Ārā ved no burvju loka.



Mani tārpi mani sagrauž -
Man ir tava tumšā dzīve.
Vēl viens kodiens līdz es arī
Nespēšu ne just, ne mīlēt.

Neraudi, klauns!
Tavas asaras izskatās lētas,
Tu izskaties pērkams,
Tu izskaties sekls.
Tev ir tas skaidām novārtītais,
Izdilušais krekls.
Tev ir tas klauna deguns,
Viltotās asaras, milzīgās lūpas.
Nevienu pašu neuztrauc
Tavas jūtas.

Jokdaris, māžeklis, āveklis, ampelis,
Mērkaķis, āmeklis, mērkaķis, āksts.
Nerādi man savas smieklīgās asaras,
Man nav jādzird tavs skumīgais stāsts.

Nedziedi, klauns!
Tu izklausies sekls;
Tava mēle kā masīva lāpsta
Smagi krīt.
Uzsmaidi man savu perfekto smaidu,
Ļauj smieklus saklausīt.
Tevi patrenkāt, paraustīt.
Iekaustīt.

Jokdaris, māžeklis, āveklis, ampelis,
Mērkaķis, āmeklis, mērkaķis, āksts.
Nerādi man savas smieklīgās asaras,
Man nav jādzird tavs skumīgais stāsts.

Nejūti klauns!
Tu raudāsi, gaudosi brēksi,
Mēs nejēgā rēksim,
Tu plēsīsi matus no galvas,
Saņemsi aplausus, balvas,
Tu plosīsies, kliegsi un kauksi,
Mēs tev to ļausim.
Smiesimies, ņirgsim.
Vēlreiz un vēlreiz
Tevi pirksim.

Jokdaris, māžeklis, āveklis, ampelis,
Mērkaķis, āmeklis, mērkaķis, āksts.
Ļauj man vēlreiz par tevi pasmieties,
Lai nav jādzird tavs skumīgais stāsts.

Zaļas acis, zaļas acis:
"Ragana, ragana!"
Sīkiem krupjiem, žurkulēniem
Piebāztas kabatas.
Trausliem pirkstiem apvijušās
Sudrabainas čūskas,
Zili melnas puspavērtas
Bālā sejā lūpas.
Basās kājas aplipušas
Dubļiem un māliem,
Pusnakts tumsā purvāju
Mēģinot pāriet.
Blakus sūnās izmirkusi
Balta, balta maize.
Tikai paēst gribēja,
Nepaspēja aizbēgt.
Bērni viņu pamanīja
Mēnesgaismā bālganā,
Nomētāja akmeņiem:
"Ragana, ragana!"

Ak, nejūties tīra, ak nejūties tīra-
Uz rokām mirst draudzība,
Lūpās žūst meli.
Kā pagale kaut tu paliktu stīva,
Es nepasaudzētu un aizdegtu tevi.
Es nebūšu tīra, es nebūšu tīra,
Manās rokās tu nomirsi
Mīlēta stipri.
Es pati no - papīra aizdegšos - līdzi,
Jo sirdsapziņa krūtīs man kodīs kā pipari.
Mēs nebūsim tīras, mēs nebūsim tīras
Un atkal pēc nāves mēs sēdēsim blakus.
Ne no grēkiem, bet pagātnes būdamas brīvas,
Tu tuvosies man -
Es dzelšu kā kaktuss.

Ja driiksteetu, es sho zhurnaalu izdzeestu.
Ja es sho zhurnaalu izdzeestu, es uztaisiitu jaunu.
Taadu pashu. Tukshu. Tiiru. Svaigu.
Un saaktu rakstiit veelreiz.



Es saakos no jauna.

Jo vairāk es sev patīku, jo grūtāk ir kaut ko uzrakstīt.
Kāpēc?

Kaads neveelas man aizdot/atdot/leeti paardot pusliidz sakariigu monitoru? :)

Poll #9606 Tu
Open to: All, results viewable to: All

?

??

???

????

?????

??????

???????

Saņēmu vārdadienas dāvanu - lielo sinonīmu vārdnīcu. Kā mājienu, ka man jāturpina rakstīt. Precīzāk - jāatsāk, nevis jāturpina.

Nick Cave & The Bad Seeds mani piespiedīs iegādāties MP3 atskaņotāju. Jau tagad jūtu, kā viņi uz mani izdara spiedienu.

Gribeeju rakstiit kaut ko iz arhiiva, bet tad sapratu, ka nav ko guleet uz veciem lauriem. Nevaru pienjemt domu, ka esmu izsmelta.

Pirksti neklausa, smadzenes ne tik. Jau pieteicos latvieshu valodas kursiem, lai kaut nedaudz atsvaidzinaatu zinaashanas. Jaalasa daudz graamatas, lai bagaatinaatu vaardu kraajumu. Jaalasa dzeja, lai zemapzinjaa "ieseedinaatu" zilbju skaitu, ritmu un skaneejumu. Jaanopeerk sinoniimu vaardniica un jaauzturaas starp veciem, pieredzeejushiem cilveekiem, kas runaa tiiri latviski ar visaadiem interesantiem senvaardinjiem. Tas liidzees?
Riiga ir mani sabojaajusi. Ja ikdienaa jaaatrodas starp cilveekiem, kas latviski runaa nepareizi, izmantojot tikai pashus nepiecieshamaakos un zinaamaakos vaardus, tas notrulina. Valoda kljuust par sazinaashanaas liidzekli, bet ne par izteiksmes liidzekli, ja taa var teikt. Vairs pati nezinu, kaa var teikt un kaa nevar. Ja pasakot kaadu teikumu, man peec tam jaaaizdomaajas, vai es pateicu pareizi, tad tieshaam ar mani jau ir pashvaki. Lejupsliide...
Graamatas, graamatas, graamatas, graamatas...

Taas ir beigas?

Man ir jaasuuta prom 20 mani labaakie darbi. :)
Kuri juusupraat ir labaakie?

Lii! Sveiciens dzimshanas dienaa no visiem, pegaziem, harpijaam, ciklopiem, muuzaam, spiiganaam, riitausmaam, migliniekiem, burvjiem, ruukjiishiem, zeltrachiem, dedzinaataajiem un dieviem! Mees katrs iedzeram vienu lietusglaazi par Tevi! Un katrs daavaajam tev vienu kripatinju no sevis!

Neslēpjos vairs.
Jūtos pārāk dzīva.

Vai darītu tāpat,
Ja zinātu, ka sāp?
Es varu aiziet, aizlidot.
Un nekad nepārnākt.




Es gribu beigties.

Apmaksājos :)

Katrs pieskāriens ir jautājums.