Xillia

Zaļas acis, zaļas acis:
"Ragana, ragana!"
Sīkiem krupjiem, žurkulēniem
Piebāztas kabatas.
Trausliem pirkstiem apvijušās
Sudrabainas čūskas,
Zili melnas puspavērtas
Bālā sejā lūpas.
Basās kājas aplipušas
Dubļiem un māliem,
Pusnakts tumsā purvāju
Mēģinot pāriet.
Blakus sūnās izmirkusi
Balta, balta maize.
Tikai paēst gribēja,
Nepaspēja aizbēgt.
Bērni viņu pamanīja
Mēnesgaismā bālganā,
Nomētāja akmeņiem:
"Ragana, ragana!"