Lasot grāmatu par Žani Lipki neviļus nākas aizdomāties - kuri no paziņām būs tie, kas vējiem mainoties, facebook livestrīmu un whatsapp grupiņu ierakstu iedvesmoti, lielākā vai mazākā barā, būs gatavi ķerties pie ieročiem lai šautu latviešus, vai krievus, vai velosipēdistus, (protams, arī bērnus un sievietes), - lai tiktu pie kaut kā kārota, atriebtos par neizdevušos dzīvi, sūdīgo darbu, stulbo priekšnieku vai bankas atņemto dzīvokli.
Tagad velosipēdisti beidzot nav malējie, tagad šaunamie ir elektro-skrejriteņotāji.
wowow / 20. Augusts 2019@21:49 | |
Īzī, jau bez kara, konfliktiem un reāla apdraudējuma latviešiem patīk skaitīties savējos un svešajos un mērīties ar to, kas kam pienākas vai nepienākas, pat starp "savējiem". Nav ne mazāko šaubu par apgriezieniem, kas tiktu uzņemti pie mazākās iespējas tikt attaisnotiem.
vai var uzzināt - ar kādām tautām tu latviešus salīdzināji, kad nonāci līdz šim secinājumam?
kāpēc tad tu piemini latviešus, saki - starp tevi un tev tuvajiem cilvēkiem šobrīd populārs ir šāds uzvedības dizains.
tad, kad būsi padzīvojusi citur, iepazinusi citas tautas, tad varēsi objektīvāk spriest par tautām.
Tieši tā paša iemesla dēļ, kādēļ tu uzdod jautājumus pie komentāra, kas nav adresēts tev, proti,"jo tā gribu".
kaut kādi argumenti jau tev ir, tos arī gribēju saprast. bet labi, var jau būt tā, ka nepatīk formulēt nepatiku.
mans arguments ir acis un ausis, un smadzenes, kas apstrādā uztverto informāciju, dzīvojot te un uztverot personas un to izpaudumus te, apkārt.