Kontrastam iesaku: "Circe" un "The Song of Achilled" by Madeline Miller arī šie ir darbi ar atsauci uz mitoloģiju, bet, sarakstīti veidā, ka lappaspuses pašas pazūd zen acīm.
Nē nu "Sengrieķu mīti un varoņteikas" arī bija ļoti lasāma (viena no bērnības iecienītajām grāmatām) bet nu ja rodas iekšējā vēlme tuvoties "avotiem"... ¯\_(ツ)_/¯