Manā darbā ir pārāk daudz adrenalīna. Man nav pohuj kas un kā notiek, lūk tur tā problēma. Man laikam nepieciešams uztraukties, stresot. nervozēt. Atkarība? Tā ir mana izvēle, no kuras netieku vaļā. Es nevaru, kā dažkārt gadījies kādam kolēģim- aizdzerties, vai izslēgt telefonu un pārdzīvot notikumus. Jo kaut kā jau viss var atrisināties arī bez manis, kaut kā viss atrisināsies arī bez manis, kaut kā viss atrisinās vienmēr. Labāk vai sliktāk un beigās vēl var izrādīties, ka sliktāk bija labāk. Vajadzētu vienkārši ļaut lietām notikt. Es pasauli nesalāpīšu- tas man ir skaidrs, tacu cenšos salāpīt to pasaules daļu, kas kaut drusku ir atkarīga no manis. Ar neaizvietojamiem cilvēkiem ir pilnas kapsētas. Baidos? Rudens. Kretīns!