wowow@17:49 - Es un velosipēds
Daļu no autobraucēju attieksmes pret velosipēda dīdītājiem nosaka to grūti definējamais statuss un attiecīgi arī uzvedība- te viņš ir tāds pats satiksmes dalībnieks kā autobraucēji, te pēkšņi kļūst par gājējam līdzīgo- nekad nevari zināt kurā mirklī velosipēdists pārvērtīsies. Autobraucēji var uz tiem tikai noskatīties- kā uz putniem, kam pašiem savi ceļi. Otra lieta- riteņbraukšanā nenoliedzams palīgs ir zināšanas par cilvēku dabu. Cik daudz sadursmju un pārpratumu tādējādi izdevies izmukt.
galvenais lai tajā brīdī, kad kļuvis "gājējam līdzīgais" viņš tomēr, pirms gājēju pārējas šķērsošanas braukšus, mazliet piebremzētu, tā ļaujot autovadītājiem viņu pamanīt un palaist riteņoto gājēju.
imho, ja grib izmantot gājēju priekšrocības, tad ir ritenis jāstumj. izņemot braukšanu pa ietvēm.
vienīgais šaubīgais ir krustojuma šķērsošana no ietves uz ietvi, kad gājējiem ir zaļā gaisma. es tad palaižu mašīnes, bet ja es nokāptu mašīnēm būtu jālaiž mani.
tapēc cenšos braukt pa ietvi.
ātrumā nevaru iedomāties, bet liekas, ka braucot pa ielām riteņbraucējiem ir visas tās pašas tiesības un pienākumi, kas autobraucējiem.
izņemot to, ka jāturās pie likumā paredzētās brauktuves labās malas.
braucot pa ielām, viņiem pat ir priekšrocība pret autobraucējiem, nu kā "vājākajam" satiksmes dalībniekam, bet, šķērsojot gājēju pārēju, jāievēro noteikumi, un pāri jāiet kājām, kā jau tu teic.
tā jau gan būtu vispareizāki. pilnīgi piekrist. bet es tik daudz neceru ;D
galvenais lai vismaz piestāj...
| kemune / 27. Jūnijs 2005@18:45 | |
igaunijā šitas joks tā arī darbojas, ja brauksi pār pāreju, ķers aiz rokas un sodīs
| snark / 27. Jūnijs 2005@23:35 | |
ja viņi ir tuvumā - nekad nevar zināt, no kuras puses klusu piezagsies. auto vadītājam jābūt uzmanīgam, ja grib izvairīties no birokrātiskas jezgas.
uzmanīgam jābūt vienmēr, it sevišķi, kad sēžas pie stūres
