Pats par sevi - Ģimene

Nē, ar pirmo bija tā viegli, gandrīz nemanāmi, plūstoši

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

Ar pirmo man bija nemanāmi, ar otro - ak dies cik grūti, un viņi jau nebija reizē, kā tu zini... tagad man reizēm ir trīs gab. mājās vai ceļā: 2,5 g.; 6 g., 11g. - un ar trijiem ir kaut kā pavisam viegli un labi. Jā, taisni laba sajūta.

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

eu, skuka, man tev tāds nezolīds jautājiens - a mīlestības pietiek? Man te, saproties, bailes pārņem, ka pēc 4-5 mēnešiem piedzims otrs, un kā tad man abiem mīlestības pietiks? Pirmajam būs pusotrs gads, vēl lutināms un ucināms, a otrs pavisam neaizsargāts... Nebija tā, ka piedzimstot nākošajiem, tie pirmie palika tālāki?

(Reply to this) (Parent) (Thread) (Link)

OOOOO tev būs vēl!!!!!!!!!! Apsveicu! :)))) malacis.

(Reply to this) (Parent) (Link)

Man pašai ir tikai divi, un ļoti liela vecuma starpība. Jā, kad gaidīju otro, man arī bija bailes, par to mīlestības pietikšanu, man pat brīžiem likās, ka es kaut kā grēkoju pret savu pirmo, radot otru:) Bet pietiek, visa pietiek:)
Bet tie trīs, kas tagad, tie jau nav vienmēr, un ne visi ir mani:)

(Reply to this) (Parent) (Link)

man šķiet, ka ar tādu vecuma starpību tie trīs sīkie veido (gandrīz) pašuzturošu sistēmu. :) Tik vien tās vainas kā reizēm pabarot, pieregulēt.

(Reply to this) (Parent) (Link)