Ņemtnē ap bēgļiem glīti izgaismojas latviešu nedrošība pret apkārtējo pasauli - gan argumentos, ka mums jau tāpat tik daudz cittautiešu, gan argumentos par (piespiedu) solidaritāti ar Eiropu, gan argumentos, ka neesam gatavi, spriešanā, kas notiks pēc 20 gadiem kad vitālie musulmaņi savairosies un pārņems ielas, pat argumentēšana, ka mūsu pabalsti jau nevienu haļavas tīkotāju nepievilinās, ir balstīti tādā balto tēvu "ko ta mēs, mēs jau neko" retorikā. Ļoti maz pašcieņas un cilvēcības.